SOKRATS      Domāju, ka vajag, noteikti vajag.

PILSONIS      Un kādi būs tavi argumenti, Sokrat, apgalvojot, ka vajag? Tu taču esi vecs vīrs jau, Sokrat, un tev nepiestāv karstasinība un citas lietas, kas pēc tam varētu būt jānožēlo!

SOKRATS      Mana asins ir rāma. Tev nevajadzētu par to šaubīties. Bet ja tu gribi kādus īpašus apliecinājumus, varu teikt, ka par taviem jautājumiem esmu domājis jau labu laiku.

PILSONIS      Tad kādi būs tavi argumenti, Sokrat?

SOKRATS      Tas ir pavisam vienkārši. Ja kāds saceļ degunu gaisā, sarunājas ar tiem, kas nokļuvuši uz Lidojošās Salas un iedomājas, ka bez paša vēlmes arī tur nokļūt, nekā cita vairs nav, tad jābūt sekām.

PILSONIS      Tu domā oligarhus? Ak, jā, tu teici, ka kāds no viņiem esot izlicies tevi nepazīstam uz ielas. No Lidojošās Salas raugoties jau tevi, Sokrat, var noturēt par nevienam nevajadzīgu ubagu.

SOKRATS      Kurš teica, ka ubags nav vajadzīgs? Kurš var būt TAS, kas to uzdrošinās apgalvot?

PILSONIS      Piekrītu, Sokrat, neviens to nevar apgalvot. Tomēr mēs palikām pie mākoņos saceltajiem deguniem.

SOKRATS      Ja kāds iedomājas, ka viņš kā šīs sabiedrības izslietais deguns ir krietni pārāks par pārējām ķermeņa daļām, tad pats ir izvēlējies iztikt bez tām. Redzi, šajā pasaulē daudz kas notiek pats no sevis, vai tu man nepiekrīti?

PILSONIS      Nevaru nepiekrist. Tātad sabiedrības vīzdegunīgais deguns atraujas un aizlido Lidojošās Salas virzienā. Bet tagad atbildi, kas būs pēc tam.

SOKRATS      Nemēdz būt, ka TĀ vieta paliek tukša. Tā aizpildīsies ļoti ātri.

PILSONIS      Mēs dabūsim labāku valdīšanu.

SOKRATS      Mēs noteikti nedabūsim neko labāku.

PILSONIS      Tu mani biedē, Sokrat. Kā tu argumentēsi savu apgalvojumu?

SOKRATS      Arguments ir kaut vai, ka valdīšana ir arī prasme, amats. Paiet laiks, kamēr to apgūst.

PILSONIS      Tu gribi teikt, ka paies laiks, pirms mēs dabūsim labāku valdīšanu. Tu gribi teikt, ka jāpaciešas.

SOKRATS      Tādas muļķības es ne mūžam nerunātu. Valdībā nokļūst cilvēki, nevis dievi un kā rāda vēsture, ļoti maz no tiem ir tādi, kas bez tavas palīdzības spēj izturēt pārbaudi ar varu un naudu.

PILSONIS      Tad jau nav nekādu cerību, Sokrat?

SOKRATS      Var jau arī cerēt - ka nākamā valdīšana nebūs sliktāka.

PILSONIS      Sliktāka? Un pēc tam vilties?

SOKRATS      Vai neesi dzirdējis, ka cerības ir muļķu mierinājums un nevar nebeigties ar vilšanos? Lai gan - muļķis tu neesi, tu esi sapņotājs, kas redz cilvēkus nevis tādus, kādi tie ir, bet citādus, izsapņotus, ideālus.

PILSONIS      Un kā izskatītos tas, ja es redzētu cilvēkus kā reālus?

SOKRATS      Tad tu neslinkotu un skatītos valdīšanai uz pirkstiem.

PILSONIS      Un tad tā paliktu labāka?

SOKRATS      Nē, tad tā varbūt nepaliktu sliktāka.

PILSONIS      Bet ja nākamā valdīšana nebūs labāka un ja tai jāskatās uz pirkstiem, lai tā nebūtu sliktāka, tad kāpēc mums vispār tā vajadzīga, paliksim pie vecās! Kāda jēga uzņemties liekus pūliņus, nav jau nemaz tagad tik slikti!

SOKRATS      Tagad tu runā kā vergs, nevis pilsonis. Kas tu īsti esi?

PILSONIS      Man liekas, vergam dažbrīd ir vieglāk.

SOKRATS      Un tu gribi būt vergs, kad vieglāk būt vergam, bet tad, kad tu varētu iegūt kādus labumus kā pilsonis, tad tu gribi būt pilsonis. Atkal parādi sevi kā sapņotāju.

PILSONIS      Labi, Sokrat, man palika neērti, es zinu, esmu pilsonis. Bet tu neatbildēji uz manu jautājumu par to, kāpēc mums vajag jaunu valdīšana, ja tā nebūs labāka par veco?

SOKRATS      Tāpēc, ka vecā nenovērš degunu no Lidojošās Salas. Tā neredz tevi un nedzird arī.

PILSONIS      Un jaunā valdīšana varētu nebūt labāka, bet skatītos uz mani. Un tādēļ man jātriec ratā vecā.

SOKRATS      Tu pats visu lieliski izsecini.

PILSONIS      Paldies! Bet saki, Sokrat, kas vainīgs pie tā, ka vecā valdīšana skatās debesīs?

SOKRATS      Tu. Varbūt nevis vainīgs, bet atbildīgs – tu maksā par sekām. Un ja Tu nerimsies par vainu un jautāsi kāpēc, es teikšu, ka vainīga ir tava svārstīšanās - būt pilsonim vai vergam.