„Morālā krīze ir ļoti cieši saistīta ar ekonomisko krīzi un ir viena no tās cēloņiem. Alkatība, savtīgums, korupcija, bezatbildība lēmumu pieņemšanā un ekonomikas plānošanā – šīs parādības ir cieši saistītas. Un ekonomiskā krīze sākusies tieši šo iemeslu dēļ – gan pasaulē, gan Lietuvā,” tā intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» skaidro Lietuvas jaunā prezidente Daļa Grībauskaite.

Šķiet, nekas jauns, to visu jau mēs zinām. Tomēr jaunas vadības autoritāte ir nepieciešama, lai meklētu izeju no šīs morālās krīzes. Ir nepieciešams to analizēt, izteikt vārdos un saprast, tikai tad var iezīmēties kādi risinājumi un konsekvences. Un tas, ko gribētos mūsu valstī – lai par šiem jautājumiem beidzot ierunātos politiskās partijas. Lai mēs – vēlētāji spētu saprast, kur tiek saskatītas kļūdas un kas par tām uzņemas atbildību.

Tieši morāles un ētikas jautājumu līmenī būtu jāturpina tālāka politiķu komunikācija ar sabiedrību, bet tās nav tādas tēmas, kas mūsu demokrātisko institūciju ikdienā tiktu bieži cilātas un kam pietiktu vārdu. Man šķiet, es nekļūdīšos, ja teikšu – politiķi nesaprot morāles, politikas un ekonomikas saikni, arī to, ka morālais rāmis ir visplašākais, pārējo ietverošākais.

Kamēr Mozus Sinaja kalnā, sarunājoties ar Dievu, domāja par baušļiem un Derību, viņa jaunākais brālis Ārons bija savācis jūdiem piederošo zeltu un no tā izlējis Zelta Teļu, kuru nu visa tauta ņēmās pielūgt. Kad Mozus nonāca lejā no kalna, viņš kvēlojot no dusmām, ieskrēja pūlī, sadauzīja spožo elku, lauskas saberza pulverī, kuru lika jūdiem apēst.

Esmu vienmēr brīnījies un sajūsminājies par Bībeles patriarhu dusmām – ir jābūt ļoti pārliecinātiem par sevi, lai ļautos tām tik brīvi, kā to tikko aprakstītajā epizodē atļāvās Mozus. Un ļoti jāciena dusmu potenciāls, enerģija, kas spēj atgriezt tautu no kļūdām. Apskaužami. Arī tas, ka jūdi klusēdami pieņēma sava vadoņa dusmas, tas daudz saka par Mozus dusmu spēku un autoritāti.

Līdzīgi kā jūdi Ārona vadībā, arī latvieši šodien spēj uztraukties vien par Zelta Teļu – naudu, ekonomiku, bezdarbu. Vai viņi vēl nav sapratuši to, par ko runā kaimiņvalsts prezidente? Man liekas, ir gan sapratuši, bet varbūt tiem pietrūkst dusmu, lai kliegtu, kliegtu, kliegtu par to!! Jo mūsu tautasdziesmās, atšķirībā no minētās jūdu pieredzes, dusmu nav. Viss ir labiņš, mīļiņš, baltiņš – sliktais neeksistē. Tādējādi laikam paužot strausisku ticību tam, ka ja par slikto nerunā, tad tā nav.

Mums ir vajadzīgs šis kliedziens, lai pārvietotu prioritātes un lai katrs saprastu, ka ir bezjēdzīgi stutēt ekonomiku, ja nav sociālas vienošanās vai derības par to, ka mēs vairs nezagsim. Ka korupcija ir sagrāvusi motivāciju strādāt. Un ka arī tur, kur zagšanas nav, paranoja par to vējo gaisā.

Kā politiķiem iesākt šo procesu? Vienkāršs veids ir – katram par sevi paziņot, vai viņš ir kristietis. Un ja ir, pie kādas draudzes pieder un ar kuru garīdznieku konsultējas savos morālajos meklējumos. Tas ļautu iesaistīt kristīgās vērtības un kristiešu teoloģijas teoriju un praksi šodienas problēmā, kura nemaz nav tikai šodienas problēma. Nav nemaz jāizdara tik daudz, lai pavērstos patriarhālajā attīstības virziena, neturpinot slīdēt matriarhālas atkarības un bezstruktūras haosā.

Pagaidām šis ceļš vēl ir aizaudzis. Toties tiek vilkts ārā nacionālisms kā ideoloģija. Jo „latviskajām” partijām, lūk, jākonsolidējoties - „krievi nāk”!! Tie jau ir atnākuši un okupējuši Rīgas Domi.