Kad Zevs sastrīdējās ar Hēru par to, kurš seksā gūst lielāku baudu – sieviete vai vīrietis, viņi aicināja palīgā viedo Tindereju. Ne jau tādēļ, ka tas vieds, bet viņa unikālās pieredzes dēļ – Tinderejs savas dzīves laikā bija paguvis būt gan vīrietis, gan sieviete.

Strīdam gan jau bija kādi zemteksti, ja jau tas palicis cilvēces atmiņā. Es varu iedomāties divus, bet varbūt to ir vairāk. Pirmais – man šķiet, ka Hēra būtu gribējusi, lai tiktu vispāratzīts, ka seksā vairāk tiek vīrietim, līdz pat tam, ka tiktu konstatēts, ka sieviete tajā vispār neko negūt un ka sekss būtībā ir viena vienīga vīriešu padarīšana un sieviešu miesas izmantošana. Jo, ja būtu sniegts šāds atzinums, tad vīrieši (Zevs) būtu parādā sievietēm (Hērai), parādu varētu atprasīt, vai vismaz pastāvēt uz to, ka tāds eksistē, panākot, ka Zevam ir kādas parāda sajūtas, ar kurām varētu manipulēt citos sakaros.

Saistībā ar šo Zeva un Hēras strīdu uzprasītos arī cits jautājums, saistīts ar seksa konsekvenču sakarā gūtu baudu. Es šeit domāju baudu dzemdēt, radīt, laist pasaulē jaunu dzīvību. Tomēr tāds strīds neizraisās - vīrietis taču neprot dzemdēt un viņam ir viegli iestāstāms, ka dzemdības – tās ir tikai sāpes, asinis un iespēja mirt.

Piektdien biju Jēkabpilī. Kopā ar cilvēkiem, kas atnāca, sarīkojām jauku izrādi. Šādi notikumi manī vienmēr kaut ko uzjunda, aktivizē. Šoreiz tas bija jautājums par konfliktu starp Gaju un Ūranu. Kādēļ gan Gajai bija jālūdz Krons kastrēt savu tēvu? Vispārpieņemtā, mīta interpretācija vēsta, ka tāpēc, ka Ūrans bijis seksuāli nepiesātināms, Gaja no dzemdēšanas nogurusi, turklāt sarūgtināta par to, kas viņai dzima. Jo dzima ne pārāk kvalitatīvi pēcnācēji, piemērām hekatonheiri, simtroči.

Atbraucu mājās un pārlasīju attiecīgo vietu Hēsioda „Teogonijā”, kurš par hekatonheriem raksta:

…

Bija visbriesmīgākie, tie kļuva nīstami tēvam

Jau no sākuma paša. Un, tiklīdz kāds dzima, viņš tūdaļ

Slēpa ikvienu pēc kārtas, tiem neļaudams ieraudzīt gaismu,

Gajas klēpī, un sajuta prieku par nekrietno darbu

Ūrans. Ar iekšieni pilno tad vaidēja milzīgā Gaja,

Ciezdama sāpes, un viltība ļauna tai iešāvās prātā.

…

            Tātad Ūrans traucēja Gajai izpildīt svēto dzemdību aktu un par to tika sodīts! Šeit nav nekāda sakara ar abu seksualitāti, bet gan ar viedokli par bērnu kvalitāti, bet varbūt arī dzemdēšanas prieka nepieļaušanu. Gajai bija mīļi visi, viņai tīk dzemdēt, man tā liekas.

            Šeit mēs nonākam pie otra Zeva un Hēras strīda zemteksta. Tas ir par projicēšanu vai vainošanu. Kurš ir vainīgs un atbildīgs par to, kas notiek pēc seksa, šeit es domāju bērnus? Ja sekss ir dēļ vīriešiem un ja viņu seksuālas nepiesātināmības dēļ dzims bērni ar deficītiem, tad vainīgs ir Ūrans, lai gan Hēsiods raksta ko citu. Bet, ja sods par neveiksmi jāizcieš Ūranam, tad visiem viņa vīrieškārtas pēctečiem no tā ir bijis kas jāmācās.

            Bet varētu arī būt, un šādu viedokli gribētos atbalstīt man pašam, ka simtroči kā grupu jušanā un funkcionēšanā iestiguši radījumi ir mīlami tikai matriarhālajai Gajai, kurpretī Ūrans atzīst tikai individuālus indivīdus.

            Nu bet kastrācija, kas seko šai neļaušanai piedzimt hekatonheoriem? Cik konsekventa tā ir kā sods par šo nodarījumu? Manuprāt, nekonsekventa, tā rāda Gajas un Ūrana konflikta dziļumu un daudzplākšņainību, kas arī moderno pāru attiecību dziļumos gruzd un nereti uzliesmo ar negaidīti ārdošu spēku.

            Tindarejs apbēdināja Hēru, paziņodams, ka bauda, ko seksā gūst vīrietis, ir deviņas reizes mazāka par to, ko sasniedz sieviete. Vai Hēra pati to nezināja? Varbūt bija aizmirsusi sajust to, ko jūt apkrauta ar milzumu sievišķi mātišķo rūpju? Jeb tomēr viņā runāja senā manipulētāja čūska un viņa meloja, teikdama, ka, viņasprāt, sekss ir tikai priekš vīriešiem?

            Lai nu kā, ir skaidrs, ka seksualitāte tās pašpietiekamajā un svētajā nozīmē parasti ir noslēpta zem mājas rūpju un atbildības par bērniem čupām. Nereti tā knapi dveš, bet nereti izpaužas nevis seksuāli, bet izplūst kaut kur pa sānceļiem. Piemērām kā Hēsioda tālāk aprakstītajā Ūrana kastrācijā:

            … Tad dēls ar kreiso roku no slēpņa

            Sagrāba viņu un tvēra ar labējo zobaino sirpi

            Milzīgi garo, un vīrišķo locekli mīļajam tēvam

            Nopļāva milzīgā steigā, un tūdaļ to atpakaļ meta

            Pāri pār galvu. …

Vīrišķās bailes, radušās no Varoņa lomas un atbildības par to, lai mamma būtu priecīga un smaidīga. Un aizēnojošas jautājumu – vai zem bailēm tiešām eksistē seksuāla vēlme? Varbūt tikai pienākums – darīt viņu – tagadējo seksuālo partneri, laimīgu aiz bailēm tikt sodītam?

Un no šā izrietoši – varbūt seksuāla vēlme nemaz nav vīrišķa, varbūt tā uz vīrišķo tikai tiek projicēta? Varbūt tā izriet tikai no sievišķās vēlmes dzemdēt un Gajas un Hēras uzkonstruētajiem mehānismiem, panākot, ka seksuāli aktīvā puse attiecībās parasti ir vīrišķa? Varbūt tas vīrieša darbs, nevis dzīve?

            Tā man gribējās šorīt parunāties, pakaisīt seksuālas dzirksteles, kuras taču ir tās, kas ir vislielākās enerģijas atmodinātājas cilvēkos. Jo arī šī pārvirze – no Gajas un Hēras uz sievietēm, un no Ūrana, Zeva un Krona pie vīriešiem – tāda spekulācija vien ir. Varbūt vienkārši lai apceltos. Var jau būt, ka no tā nav nekādas intelektuālas jēgas, bet varbūt nemaz nevajag.