Latvijas situācijai ir raksturīgs augsts laulību šķiršanas procents, kā arī inerce bērniem pēc šķiršanās palikt dzīvot kopā galvenokārt ar mātēm. Šķiršanās procesos parasti mātes izskatās kā Labās, kurpretim tēvi – Sliktie. Bet rezultātā (pie mātēm) ir grūti izaugt stipriem dēliem, kas varētu pārspēt savus tēvus Tēva lomā, un kas spētu līdzsvarot Mātes varu viņu ģimenēs. Interesanti, ka jau 12. gadsimta beigās tas pāvests, kas svētīja krusta karus uz Baltiju, šo teritoriju nosauca par mātes zemi – „terra matris”. Arī tagad sieviešu un vīriešu attiecībās dominē pāris Māte – Dēls. Vai tas nozīmētu, ka pa šiem gadsimtiem nekas daudz nav mainījis? Komentāros pēc iepriekšējā bloga atkal ir viens Annas jautājums, uz kuru nolēmu atbildēt. Tā daļas turpmāk tekstā parādīsies kursīvā. Lūdzu uztvert manis teikto attiecībā uz Annu pašu tikai kā hipotēzes, kas drīkst tikt arī noraidītas, bet kuras es izsaku, lai būtu iespējams padomāt par svarīgāko un ne tikai Annai.
