Atkarīgu uzvedību var realizēt tikai „cilvēks ar caurumu” – tas, kura zaudējumu krātuves rada tukšuma sajūtu ievelkošo spēku. Vēl, protams, šim cilvēkam apzināti vai neapzināti ievilkšanas spēks jāorientē „uz āru”.( Jo, ja tas būs orientēts „uz iekšu”, tad mums sanāks neatkarīgs zaudējuma sadziedēšanas process.) Bet ja „uz āru”, tad izpaudīsies priekšstats, ka „laimes atslēdziņa atrodas ārpusē”. Vai, citiem vārdiem sakot - cilvēka atveseļojošā daļa (resursi) atrodas ne fiziskā ķermeņa robežās, emocionālā nabas saite ar Māti nav pārgriezta un cilvēks (vēl) nav indivīds, bet tikai daļa no ģimenes, grupas vai kolektīva. Viņš ir hekatonheira daļa.