Ja pasaulē būtu tikai divas viena otru līdzsvarojošas gravitācijas – Dzemdes un Nāves tukšumi, tad tā nebūtu ļoti jauka vieta kur uzturēties. Man liekas, tajā būtu vismaz nedaudz garlaicīgi, tur izskatītos kā pilsētā ar vienu ielu, pa kuru kursē viens tramvajs, no viena galapunkta uz otru. Matērijai piemīt spēja tapt sarežģītākai, diferencēties. Droši vien tas nenotiek aiz garlaicības. Droši vien šī diāde diferencējas tālāk tādēļ, ka katra no gravitācijām, bailēs tikt uzvarētai (ievilktai pretējā gravitācijā), nespēj pašpaļāvīgi uzticēties tikai sev un meklē papildspēkus. Atkal sanāca traki emocionāli – tāda dabas spēku antropomorfizācija (taisīšana pēc cilvēka ģīmja un līdzības), kas raksturīga htonisko laikmetu mitoloģijām un kuras motivācija tipiski ceļoties no bailēm nepārvaramo dabas spēku priekšā, kā es pats to ne reizi vien esmu uzsvēris.