Izgājušnedēļ notika Latvijas psihoterapeitu konference par seksualitāti, kurā uzstājos arī es ar referātu par incestu, raugoties no vēsturiski arhetipiskā viedokļa. Kā jau tas nereti ar mani mēdz būt, sakāmā bija krietni vairāk, nekā iespēju to izteikt man atvēlētajos laika rāmjos. Tas, no vienas puses, slikti – vajadzēja taču laikus parēķināt iespējas! Taču no otras puses – tagad daudz labāk redzamas kopīgā un atsevišķā attiecības. Un redzams arī tas, kas mani pašu šobrīd uzrunā visvairāk un par ko tagad, šeit, gribas padomāt.
