Šis rindas rakstu Minskā, agri no rīta, pirms sava semināra kārtējās dienas. Miegs īsti nenāk, kaut arī darbiņš nav no vieglajiem, varbūt tieši tādēļ. Minskā neesmu bijis 32 gadus, kopš laika, kad ar Rīgas Medicīnas institūta basketbola izlasi spēlēju pret Minskas institūtu. No tā laika atceros vien nedaudz – mazu Ļeņina piemineklīti uz milzīgu ēku fona, Staļina un jaunāko padomjlaiku celtnes, nekur nevienas saliņas, kas vēstītu par kaut ko senāku kā sociālisma etaps Baltkrievijā. Tomēr izrādās, ka tas Ļeņins, kurš tur stāv joprojām, ir bijis pats lielākais visā bijušajā PSRS.