Mani pagājušās nedēļas spilgtākie piedzīvojumi bija kontaktos ar krievu valodā vēstošajiem masu medijiem. Nezinu, tas droši vien ir kādā sakarā ar priekšvēlēšanu laiku, kad tiek meklētas kādas jaunas politiskas idejas, tādēļ to nevajadzētu uztvert kā interesi, visdrīzāk jau vajadzība. Bet tomēr - jutos profesionāli vajadzīgs vēl kādam, neskaitot klientus.
Pēc BNS iniciēto ziņu sērijas pie manis atnāca Inna Oškāja no „Čas”. Dažas dienas pēc šīs intervijas parādīšanās pa apkārtceļiem saņēmu politiķu vidē izcirkulētu vēstuli. Še tā ir (ar visām gramatiskajām kļūdām). Labu dienu!
>>>>>>Nosutu psihoterapeita Viestura Rudzisa interviju, kura vins pauz
>>>>>> uzskatu,
>>>>>> ka:
>>>>>>
>>>>>> 1) upuris iegust lielu varu pec tragedijas, un katram upurim
>>>>>> nepieciesams bende. Latviesiem ka upuriem benders lomu izpilda -
>>>>>> krievi.
>>>>>>
>>>>>> 2) Uzvara Otraja pasaules kara ir milzigs subjektivs faktors, kas
>>>>>> nosaka krievu etnosa pasapzinu.
>>>>>>
>>>>>> 3) LAtviesiem Dziesmu svetki nepieciesami, lai apliecinatos, ka
>>>>>> tada maza tauta pastav lidzas daudz lielakam nacijam.
>>>>>>
>>>>>> 4) Latviesi baidas uznemties individualo atbildibu, slepjoties -
>>>>>> aiz kolektivas (bez)atbildibas.
>>>>>>
>>>>>> 5) Partijas steidz izolet, izslegt no sava vidus vai cinities ar
>>>>>> "opozicionariem", lai gan si opozicija rosina jauna sidejas,
>>>>>> konkurenci, domu apmainu un jaunu partija sizaugsmi.
>>>>>>
>>>>>> 6) Latviesim ir loti tuva sociala taisniguma ideja, kas gust ari
>>>>>> atbalstu velesanas. Partijas: "Vienotiba", SC, TB/LNNK - esot
>>>>>> socialistiskas ideologijas paudejas ("matiskas partijas"), savukart,
>>>>>> ZZS un PLL ir "teviskas" partijas, kuras domine lideri ar
>>>>>> patriarhaliem uzskatiem un uzvedibu.
>>>>>>
>>>>>> Jauku jauno darba nedelu:-)
Saņemot šādu atgriezenisko saiti, sajutos kā skolotājs, kas uzdevis kontroldarbu un tagad dabū pētīt, ko tad tie bērni ir iemācījušies. Bija jāatzīst, ka ne velti esmu pūlējies un muti dzisinājis – kaut kas no tā, ko gribēju teikt, ir ticis saprasts. Kaut arī tik ilgi gremots – lielos vilcienos jau šeit mēs atkārtojam to, ko vēl 2002. gadā rakstīju „Bendes meitiņa un viņas tēvs”.
Tomēr bija jādomā arī par priekšvēlēšanu loģiku un tad man vienubrīd ienāca prātā doma – „Viestur, bet tevi taču atkal izmanto! Politiķi paši nespēj ģenerēt jēdzīgas idejas un piesavinās tavējās, nenieka par to nemaksājot, turklāt noteikti aizmirsīs arī šo ideju autoru.” Bet tad mani nomierināja cita doma. Es esmu šīs valsts pilsonis un man ir pienākums kaut kādā veidā piedalīties tās politikā. Ja ar šādām ideju ģenerēšanas aktivitātēm šis pienākums var tikt uzskatīts par izpildītu, tad tas mani pilnībā apmierina. Turklāt mani apmierina tas, ka politiskais process, izrādās, nenotiek tikai partiju mītnēs. To veidojam mēs visi.
Kā tiešas sekas intervijai „Čas” nāca uzaicinājumi parunāties Radio Balkom ēterā, agrā rīta stundā, kad ļaudis mašīnās brauc uz darbu. Un pēc tam – Baltkom kabeļtelevīzijā – šī intervija nāks klajā pirmdienas vakarā un būs pieejama arī internetā. Nezinu, vai tām arī būs kādas sekas un vai arī par tām tiks diskutēts. Bet ne jau par to man jādomā. Man jāpriecājas, ka rodas iemesli un izaicinājumi padomāt par lietām, kas var darīt šo pasauli stiprāku.
|
