Lasu rakstus, komentārus, vēroju pieaugošo intensitāti komentāru skaitā, un esmu nonākusi pie secinājuma - lai gan šis ir cienījamā psihoterapeita blogs, neizskatās, ka viņam īpaši rūp tie konkrētie cilvēki, kas šeit meklē atbildes uz saviem sāpju pilnajiem jautājumiem. Jo dakterim nozīmīgi ir savi personiskie meklējumi Lolitas sakarā. It kā jau forši - ir trāpīts nozīmīgā tēmā. Tomēr jau sen tai vajadzēja pāriet uz konkrētu cilvēku konkrētiem jautājumiem. Un tad man šķiet, es sāku saprast - bet tas jau taču ir pakalpojums par samaksu... Lai gan...vai ir daudz vietas, kur var uzplaukt šie melnie "atmiņu ziedi"? Dakterim rūp narkomāni, ok, sievietes var pagaidīt. Lai gan - es domāju, ka daudzu sieviešu - narkomānu sākotnējie stāsti ir tieši šie - izmantota bērna - stāsti. Dakter, varbūt nekautrējieties, dodiet šīm sievietēm atbildes? Gan jau Jums par to tiks atlīdzināts - labie darbi vienmēr atlīdzinās... Paldies! Inga
Labs komentārs, ar attieksmi - kaut arī provocējošs, varbūt pat vainojošs. Pilnībā atbildēt Ingai, protams, nav iespējams. Seksuālās izmantošanas sekas nevar izārstēt ne pa telefonu, ne citādā virtuālā saskarsmē. Un to nevar darīt kolektīvi – veltot visām cietējām vienus un tie pašus vārdus. Bet kaut ko var. Mani neliek mieru vēlme izteikt vārdos savu fantāzijas – ko incestuālu attiecību upurim (meitenei) varētu teikt Dieviete un ko – Dievs. Kā tie abi strīdētos un ko mēs no šī strīda varētu paņemt, lai palīdzētu. Un kas mums derētu seksuālās izmantošanas profilaksei?
Es šeit vēl nerunāšu par zēniem, kas cietuši no mātēm. Īsti vēl nesaprotu, cik šādu ciešanu rezultātā izveidotās bailes no Dievietes ir jāuztver kā norma un kā galvenā vīriešu dzimuma eksistences programmas jēga. Cik vīrietis drīkst būt no sievietes neatkarīgs dzimums – galu galā, ir taču skaidrs, ka viņš ticis radīts ar jēgu apkalpot sievietes. Lai tās varētu sekmīgāk tikt galā ar dzimtas turpināšanas un pēcnācēju apčubināšanas darbiem.
Dieviete teiktu, ka...
1. Seksuāli izmantotā meitene ir nodevēja attiecībā pret Dievieti – sievietes par seksu un seksualitāti nerunā. Jo – tiklīdz par to sāk runāt, tā skaidri atdalās svētās un pārdotās seksualitātes slāņi, bet tas Dievietei ir neizdevīgi, maigi sakot. Meitene ne pie kādiem apstākļiem nedrīkstēja atklāt savu izmantošanu, bet ja nu tas ir noticis, tad Dieviete, meiteni sodot, notikušo ar viņu nosauc par negodu.
2. Meitene ir arī savas mātes un „slepeno līgumu” ar to nodevēja. Tajos taču skaidri pateikts, ka incests ir līme, ar kuru jālīmē matriarhālā ģimene un ka meitas uzdevums ir ar jebkuriem līdzekļiem noturēt ģimenē tēvu vai viņu aizvietojošas personas. Un mātes nespējības gadījumā – arī brāli un viņu aizvietojošas personas. Ja meita ir atteikusies no šiem līgumiem, tad viņa ir nodevusi visu matriarhālo pasauli.
3. Seperācija (aiziešana no mātes un no vecāku ģimenes, tādējādi prioritējot attiecības ar vīru) ir aizliegta, tādēļ vārdam „robežas” nav nekādas jēgas. Ja kāds sacītu, ka meitenei ir sabradātas viņas seksuālās robežas, tad Dieviete tādam atbildētu, ka robežas var būt tikai ģimenei, nevis indivīdam, kurš taču ir pilnībā pakļauts matriarhālās ģimenes interesēm.
4. Bet ja jau meitenes seksuālās izmantošanas fakts ir ticis atklāts, tad jāpieņem realitāte, kāda tā ir. Taču arī šajā realitātē matriarhālā čūska spēj izlocīties un sasniegt savu – viņa pieprasīs izmantotajai meitenei turēties pie Upura varas. Drāmas trīsstūris ir vēl viens matriarhālais patvērums, no kura Upura par Vajātāju nosauktais var arī neizkulties. Bet tas nozīmē to pašu mūžīgo Dievietes matriarhālo varu...
5. Bet ir viena ļoti laba ziņa, ko Dieviete var dot un dod vardarbībā cietušai meitenei. Tā skan – „Ar tevi nekas nav noticis. Viss ir izdomāts. Bet ja tā, tad atdomā to atpakaļ. Tu ar to tiksi galā, tāpat kā tūkstošiem sieviešu pirms tevis. Bet tikai nesaki to skaļi – jo publiski tu tagad esi Upuris”
Dievs teiktu, ka...
1. Seksuāli izmantota meitene Dievu samulsina un rada tam nozieguma, netīrības un sajūtu. Viņš nopūlas, lai atšķirtu šo sajūtu no domām par meiteni pašu.
2. Dievs sadusmojas un pieprasa sodu vainīgajam. Šeit viņš savā taisnprātīgajā tuvredzībā iekrīt (mūžam gudrās kā čūska) Dievietes izliktajos slazdos – viņš saka, ka vainīgs ir tēvam pielīdzināmais, patriarhālos ideālus nodevušais vīrietis. Tādējādi Dievs atbalsta Dievietes veidoto drāmas trīsstūri kā ideoloģiju nevis kā terapiju. Un ieliek Upura varas vajāto Vajātāju (meitenes tēvu) cietumā.
3. Dievs arī neredz incesta psiholoģisko jēgu – viņš pilnībā ir atdalīts no Dievietes zināšanām un tieši tādēļ viņas ierocis. Viņš paziņo, ka incests nav mīlestība. Viņš saka, ka incests ir ārpus visa cilvēcīgā.
4. Dievs saka, ka seksuāli izmantotajai meitenei ir jāatjauno zaudētās seksuālās robežas. Ko meitene saprot – jāatgriež tai nevainība. Kas, kā mēs saprotam, ne tikai nav iespējams. Tas ir pat absurds – nevainība kā robeža, kuru Dieviete neredz tādēļ, ka viņai robežas nepastāv. Un cits absurds – nevainība kā Dieva robeža, kuru var atjaunot, ja tā vienreiz ir noārdīta.
Kā to visu sagremot? Man šķiet, ka šajā paradoksu „gremošanā” arī ir visa terapija. Jūs katrs arī bez manas palīdzības variet sarakstīt vēl simtiem dialogu, kuros Dieviete sarunājas Dievu par incestu. Katrs dialogs darīs jūs stiprākus. Un tad var būt kā bēgšana neliksies tās pašas Ingas (laikam) vārdi komentāros:
Jā... Izskatās, ka jāmaina tēma!
Mainīsim – bet ar apziņu, ka beidzam, nevis bēgam. Ja kāds vēl negrib beigt, ja ir vēl ko teikt – lūdzu! Varbūt vēl pakavēsimies... Arī tādēļ, ka – vai tad mēs zinām, kurp mums jādodas tālāk?
Skatījumu skaits: 1228 |
Pievienoja: marta
| Reitings: 5.0/2 |
Lasu, un domaju, ka man patīk apmēram 1-2 procentu cilveku, varbūt pat mazāk. Man ir ļoti laba pieredze ar psihoterapeiti, veiksmīga. Nav iespejams iegūt veiksmīgu pieredzi meklejot sapratni vai līdzjūtību. Man vajag tā, es tur aiziešu, iespējams visu pievemšu, un es gaidu, ka terapeits man iedos vemšanas zāles vēl līdz uz mājām. Un tad es pati visu savākšu. Piemēram, varu ieiet lapā, paskatīties fotogrāfijas, palasit, vienam patīk slēpot, citam ceļot, citam spelēt basketbolu, viens izgajis kursus Lietuvā, kāds Anglijā. Kadā apburosi smaida, kāda ar lielu nopietnību sejā saka-nāc, iesim kopā. Uz kurieni? Sevī iekšā? Man jau jāiet, es jau ciešu, es esmu tā, kam vajadzīgas ciešanas. Dievs, Dieviete, māte, tēvs, vīrietis sieviete, psihoterapeits, pat nezinu ko pretstatīt... Viņš tak nav dievs, viņam ir savas ciešanas, savas mīļās ciešanas, savi dēmoni. Un vispār uz pasaules ir kāds mikro procents cilveku, kas atzītu, ka gribējusi vai grib pārgulēt ar saviem vecakiem...
Labi,kā gribat,varu saukties arī šādi. Paldies par aizrādījumu - jā, es redzu,kur ir kontakti. Tomēr diskusija ir diskusija un man jāsaka, ka tikai tie, kuri paši ir aizkaitināti, arī tik asi reaģēs. No sērijas " ruksis - pats tāds". Galu galā, abi rukši. Nedomāju, ka Rudzītim vajag advokātus diskutētāju vidū, spriežot pēc visa, viņš ir pietiekami pašpārliecināts. Bet viens ir skaidrs - uz sasāpējušiem jautājumiem te nebūs atbildes. Žēl, jo laikam tad jāmeklē, kā kāds reiz teica, kādu riepu servisa blogu, kur uzdot jautājumus par psihes jomu. Jo, izrādās, šajā blogā, kā vecajā teicienā par nelaiķiem - jārunā vai nu labu, vai neko. Diemžēl, kā no komentāriem redzams, katram ir negatīva pieredze ar kādu speciālistu. Nez kāpēc par to, kā par striķi istabā, kurā kāds pakāries, bloga turētājs izvairās runāt. Ērtāk un patīkamāk ir par HH. Par tiem speciālistiem, kuri vēl vairāk saasina problēmu (un tie ir gan psihologi, gan psihoterapeiti) nerunāsim. Nerunāsim, kā no tādiem izvairīties, kā tādus atpazīt. Tad jau jāatzīst, ka te drīkst pacelt problēmas tikai daži konkrēti komentētāji. Un komentāri drīkst būt tikai ap viņu sāpīgajām tēmām.
P.P.S. Starp citu, man ar psihologu ir negatīva pieredze. Zinot, ka ciešu no fiziskas un emocionālas vardarbības ģimenē, skolas psihologs tā vietā, lai reāli kaut ko darītu, lai pārtrauktu vardarbību, ieteica pirkt puķes, lai sevi iepriecinātu. Nezinu, cik tas bija profesionāli, bet īsti cilvēcīgi gan ne.
Tiesa, tādēļ gan nedomāju, ka visi psihologi ir vienādi.
Lapā ir atrodami VR kontakti un līdz ar to paveras iespēja uzdot jautājumus un noskaidrot pie paša bloga autora, no kā viņš cieš un kāpēc viņa viedoklis ir tāds, kāds ir. Tad nevajadzēs savu aizkaitinājumu izvērst pret diskusijas dalībniekiem, izsakot spriedumus par viņu profesiju. P.S. Nez, ienāca prātā: vai tas teiciens par kurpnieku bez kurpēm attiecināms arī uz citu profesiju pārstāvjiem? :D
Starp citu, pie pacēlušās tēmas, varat paskatīties,- ir visādi terapijas paņēmieni! Vajag tikai meklēt, - jaunus, inovatīvus risinājumus. Varbūt arī dr. V.R. varētu ieinteresēties? Kā metode, varbūt varētu ārstēt "Lielās Mātes" sindromu???
Psihoterapeite ar klientiem strādā kaila
«Apollo», izglitiba.lv, Youtube.com
Pirmdiena, 28. marts (2011) 17:32 | Komentāri: (188)
Drukāt Nosūtīt draugam
Sāra Vaita - amerikāņu psihoterapeite, satricinājusi mediķu un pacientu prātus, ieviešot jaunu psihoterapijas veidu.
Sāra psihoterapijas seansa laikā izģērbjas. Terapijas autore uzskata, ka izģērbšanās rosina klientus uz lielāku atklātību. Seksualitāte ieņem lielu, nozīmīgu vietu cilvēku dzīvē un prātos, tāpēc kaila psihoterapeite iedrošina un provocē savus klientus.
Jā, kāds patiešām ir aizkaitināts. Jo īpaši par Rudzīša Patiesajā dzīvē neslēpti pausto necieņu pret kolēģiem - psihologiem. Nez kāpēc ārsti savā starpā var satikt? Piemēram - terapeiti nepasludina ķirurgus vai pediatrus, ginekologus utt. par nekompetentiem un turamiem priekšnamā. Tas savādā kārtā attiecas uz psihologiem. Tā maziski, patiesībā. Diemžēl, jāatzīst, ka pats Rudzītis, izskatās, cieš no lielas greizsirdības un uzskata psihologus kā Lielo māti un zvērīgus konkurentus, kas visādi jākompromitē - gan tieši, gan ar mājieniem. Iesaku Rudzītim pieaugt,nevis tik neprofesionāli izteikties publiski. Tas, diemžēl, liecina tikai par neprofesionalitāti un nekompetenci. Pasaulē patiesībā nav tāda marasma kā pie mums, kad ārsti sevi uzskata par vienīgajiem psihes pazinējiem. Paši psihiatri nezin, kur ceļas piemēram, šizofrēnija. Kur nu vēl psihoterapeiti. Tas vairāk gan izskatās par tādu sīkmanīgu utošanos un plēšanos par tirgu. Un, tātad, cilvēkiem jājauc galva un tā jāizrēķinās ar konkurentiem. Bet...ko gan var gaidīt no kalpu mentalitātes:-)
Visticamā, ka tas, kas šobrīd šķiet tik karsti dievināts (arī Lielās Mātes sindroms), pēc kāda laika zaudēs aktualitāti. Nonāksiet pie secinājuma, ka visas "psih...." profesijas tiks aizslaucītas vēstures mēslainē. Kā daudz kas līdz tam.
