Izskatās, ka jandāliņš NRA intervijas sakarā vai nu pieklusis vai „uzsūcies”. Latvijas Psihoterapeitu biedrības Ētikas komisija vēl nav ar neko klajā nākusi. Cerams, ka – kas ilgi nāk, tas labi nāk. Mans precedents visiem liek šo to mācīties – kas tā tāda ētika un kāpēc? No kurienes cēlusies un ko kam dod? Vai ētika ir viena vai daudzas, katrai profesijai sava? Un vai tā ir Satiksmes noteikumi vai tikai kaitinoša, dzīvot neļaujoša pumpa uz dibena?
Laikam ejot, arvien skaidrāk iezīmējas tas, ka ētika tiek izmantota kā Dievietes sods, Dievietei tiek piedāvāts sist mani ar ētiku. Nav jau neviena, kas būtu sūdzējies, ka viņš Rudzīša izteikumu rezultātā būtu cietis. Tomēr šāda fantāzija par mēmo, mirstošo Upuri cirkulē, subjektīva, bet stipra, Glābēju meklējoša un Vajātāju atradusi. Izskatās, ka šajā situācijā tikai dažiem interesē pati ētika kā kaut kas noderīgs. Daudz vairāk ir to, kas grib sevī kaut ko izlādēt, atsvabināties no Dievietes uzliktā, upurēt Rudzīti Dievietei.
Jocīgi, tas bija kā tāda lavīna, sākās no mazas sniega pikas. Tomēr viss rādīja, ka lavīnbīstamība eksistē. Ka tiklīdz kaut kur Dieviete kādā jaudīgā sievietē pārskaišas, tā vispārēju baiļu vilnis pārņem un sāk darboties pēc saviem maģijas un trauksmes likumiem. Racionāli būtiskais ir jautājums – vai es - psihoterapeits, paužot savas (varbūt personiskās, varbūt profesionāli psihoterapeitiskās, bet varbūt pagaidām par ezotēriskām saucamās, jo vēl zinātniski neatzītās) asociācijas un pārdomas par Solvitas Āboltiņas matiem, kaut ko būtisku sabiedrībai pasaku? Un ja pasaku, vai tas tiešām notiek uz Vienotības līderes privātās telpas rēķina?
Šie jautājumi joprojām stāv uz vietas. Tomēr citi virzās. Biju Siguldā, tur starp cilvēkiem, kas atnākuši uz manu psihodramatisko lekciju, bija veseli četri vīrieši. Viens no viņiem noslēgumā teica – „es tagad saprotu, ka tikai es viens esmu atbildīgs, kāds un cik atkarīgs no Dievietes izaugs mans dēls”. Man liekas, tie bija visa vakara galvenie vārdi. Svarīgāki pat par tiem, kurus teikusi kāda diža latviešu aktrise un kurus esmu citējis ne tikai šajā mājaslapā, arī Siguldas auditorijā – „tēva mīlestība ir bezgalīga pacietība pret savu bērnu māti”.
Visa tā vīrišķības lieta ir tāda auklējama joprojām. Jo vīrieši ir tik objektīvi! Saistīti ar ieradumu par visu domāt un visu domājamo uzlabot, kalpojoši visa glābšanas un pasaules (tātad Dievietes un Mātes) laimīgošanas un pārmainīšanas idejai! Nespējīgi atspringt, saprast un baudīt dzīvi, Dieviete neļauj! Matemātika, fizika, ģeometrija... Un tas trakākais, ka tas ir kļuvis par tādu kā vispārcilvēcisku ideālu – dažas sievietes ir apvainojušās un sauc palīgā Dievieti, lai tiktu atzīts, ka arī sievietes spēj pretendēt uz kaut ko līdz šim tikai vīriešiem atļauto – objektivitāti. Ak tu dies – tā gribas izsaukties! Objektīvais taču ir darbs un verdzība, kurpretim subjektīvais – pati dzīve un tās dzīvošana! Gladiola, apsveicu Tevi ar otro dēlu un ļauj, lai viņa tēvs ir laimīgi atbildīgs par viņu!
Visa šī drebēšana Dievietes priekšā nevar tikt atcelta tāpat vien, tiklīdz mēs saprotam, ka Dieviete ir un ka tā vienmēr būs starp vīrieti un sievieti. Arī Siguldā sievietes uzdeva jautājumus – kā man labāk izaudzināt savu dēlu? Nu nekā! Māte dēlu var tikai piedzemdēt un „sabojāt” ar tam risināmo uzdevumu sarakstu. Bet tikai tēvs var iedrošināt dēlu to sarakstu rucināt. Tomēr – šis ir vairāku paaudžu projekts. Ja pareizi atceros, Latvijā 104 000 bērnu aug bez tēva un puse no tiem ir zēni. Skaidrs, ka viņiem Dieviete šķitīs baisa un neapgaismojama. Arī meitenēm – viņām šķitīs, ka apgaismošana ir svētuma zaimošana. Vairākām paaudzēm jāpaiet, lai uz Āboltiņas matu aplūkošanu un apsaprašanu palūkotos bez mistiskām kažociskām bailēm no Dievietes. Bet pa šo laiku mums kaut kas arī jāpadara un jāapjauš. Ja neko nedarīsim, tās laiks paskries bez kādiem risinājumiem un baiļu samazinājumiem.
Interesantas lietas notiek Ukrainā. Marī - Par Ukrainu - šonedēļ daudz lasu dažādus ukraiņu blogus, un mani patīkami pārsteidza tā mierīgā, vīrišķīgā nostāja - nevis atbildēt uz provokācijām, manipulācijām un taisnoties, bet "prokremliskiem komentāriem bans un punkts (un dažreiz arī daži rupji vārdi)", vienkārši un skaidri.
Jā, Ukraina ir ļoti interesanta skatuve, uz kuras mēs ieraudzīsim, kas esam mēs paši. Un patriarhālais jautājums visā tajā ir viscentrālākais. Es esmu teicis, ka Latvijas Satversme ir pārāk progresīva, t.i. demokrātiska, Dēla ideoloģijas pāragri piesātināta. Siguldā teicu, ka Latvijas sabiedrībā tikai 10% no cilvēkiem dzīvo demokrātijā, t.i. Dēla pasaulē. 60% funkcionē matriarhātā, bet 30% - patriarhātā. Tieši pēdējais man šķiet visapspriežamākais Ukrainas notikumu sakarā. Tur tak tie puiši tādi, budj zdorov! Ar ūsām un Donas kazaku matu šķipsnu, potenciālajiem skalpētājiem izaicinošu. Visa šī Šolohova pasaule, tik vitāla, piena un asiņu sazīdusies, neko seksīgāku nespēju iedomāties.
Patriarhālais, Krona elements, protams, ir tāds pastulbs, sevišķi no Rejas pozīcijas raugoties. Tāds, kādu redzam Putina, Medvedeva, Janukoviča - Bandjukoviča un Lukašenko sejās, tik apmierinātās, ka izdevies Reju kaut kā uz brīdi savaldīt. Un ticošās, ka tikai ar Reju var būt problēmas, kuras mūžīgi jārisina. Nevis ar dēlu, Zevu, kam taču jātiek tālāk. Tā objektīvā domāšana, tehnokrātiskā, Dēlu nevar ieraudzīt. Nevar pateikt to, ko pateica Siguldas puisis. Kronam galvenais nav Dēls, tikai pretstāve Rejai, bailes no Dievietes un atvieglojums, ka pats vēl dzīvs un pie veselības! Un netikšana galā ar māti Gaju, kura tak piespieda nocirst tēvam to dzimumlocekli, nosodot uz mūžīgu vainu...
Mums, latviešiem, šitādu tipu īsti tā kā nav. Uzpeld kaut kāds sibīriešu Kravcovs, bet to mēs nekad neizjutīsim kā savējo. Vai Šķēle, Lembergs utt... kaut kādi līdzinās šitiem bandjukovičiem? Jā un nē. „Jā” tādēļ, ka to funkcija līdzīga, bet „nē” savukārt cita iemesla dēļ, - mūsu patriarhu sejās ir kaut kādas Dēla pazīmes. Viņi ir kaut kā ne tik savtīgi un uz sevi vērsti, kaut gan no mūsu viedokļa raugoties – kur nu vēl savtīgāk! Taču palūkojieties uz Janukoviča villu fotogrāfijās! Ko tādu iekārtot spējīgs tikai jaunībā divreiz par bruņotu laupīšanu sodīts un objektīvi (uz ārišķo) orientēts vīrietis. Nu nevelk mūsu oligarhi līdz tāāāādam tukšumam!
Raugos bildēs no Maidana, arī mūsu komentētāju apjūsmotām. Akcents uz vīrišķo, bet tāds narcistisks. Tās nav fotogrāfijas, kur centrā ir darbs. Tur tiek izcelts darītājs, vīrietis, akciksmuks! Un tie vīrieši uz to savu smukumu un Tēva tiesībām tā orientējas un tas šķiet tik svarīgi un smuki... tikai līdz kāzu naktij. Pēc tam mēs ieraudzīsim, atkal jaunu Bandjukoviču, kuram vajadzēs zīmēties uz nogalinātās hidras fona, bet kas strādāt tā pa īstam iemācījies nebūs.
Man ir tā kā žēl to ukraiņu. Jo viņi tagad kritīs tādā bedrē pēc atvienošanās no Krievijas! Raugoties uz mūsu 20-gadu skolu, lai izaudzinātu sevī Dēlu – Zevu – Kristu, kas vēl nav beigusies... Daudzi no viņiem gribēs, lai Rietumi tagad apmaksā viņu varonību Maidanā līdz pat mūža galam. Lai viņiem viss būtu un nekas par to nebūtu. Mēs taču zinām, ka ražots tiek krieviskajos austrumos un ka noieta tirgus ir galvenokārt Krievijā. Ukrainiskie Rietumi nekur tā īsti integrēti nav, ja runājam par ekonomiku. Jā, tur ir tāda pati mentalitāte kā mums, baltiešiem, kurus pārdeva ar Ribentropa-Molotova paktu. Bet ko šie brašie ūsaiņi nesīs mājās savām ģimenēm lai paēstu? Un kā viņi salūzīs, kad tas nesanāks? Un kā viņiem šķitīs, ka kruti ir atņemt otram, nevis nopelnīt pašam. Un kā tiem, kam būs ko atnest mājās, gribēsies pazemot tos, kam nav. Kaut arī abi no Maidana...
Bet cita ceļa jau nav, tā ka nav ko žēlot. Kā gan tur būs ar tiem austrumiem, Harkovu un Krimu? Ir redzams, ka Maidans ir arī varas dalīšanas skatuve, Kļičko bija līderis tikai līdz tam. Tagad arī smukā Timošenko izlaista no cietuma. Ak, kā viņi tur viens otram rīkles grauzīs, nespējot padomāt, kā gan tos austrumus un Krimu noturēt. Jo Rietumi jau viņu vietā to nedarīs. Es neredzu, kā viņi izvairīsies no Piedņestras, Abhāzijas un Dievidosetijas scenārijiem.
Trīsstūrī Reja – Krons – Zevs ir iekļauti tādi zināšanu blāķi, ka tos tik viegli neapjaust visā to nozīmīgumā. Visi trīs ir svarīgi un viesiem trim vajag sadarboties. Ukrainas scenārijā vēl vairāk kā Latvijā iztrūkst Zeva un to 10 demokrātijas un jēdzīgas tirgum strādātspējas procentu, par kuriem es ieminējos Siguldā. Tomēr tie Ukrainas brašuļi nekur nezūd. Nevaru neatcerēties Imantu Kalniņu un viņa Putina un Lukašenko mīlu apliecinošās atklāsmes. Kaut kas tur ir, Krons ir svarīgs un arī tam vajag savus priesterus. Un vai gan mums viegli noticēt, ka Marī ir tieši Zeva priesteriene, nevis iedomājas sevi par tādu? Kāds gan būs šoks un uzticības krīze, ja ieraudzīsim, ka Marī ir arī kaut kas no Rejas un viņas mātes Gajas? Nu nevar takš nebūt, mēs nodomāsim!
Dace - atvaino,teksts tiešām pastulbs tev sanāca. Labi,ka pati to atzīsti. Un nez ar ko rusophobe ir riktīgāka par judeophobi :-) Pat bez sazērestību teorijām. Bruyver - runa ir par to,pēc kā "izredzētie" nosaka savu piederību "izredzētajiem". Un tas ir-pēc mātes. Tēvs var būt da jebkas. Kāpēc - to jautā šamējiem pašiem. Zane - izlasi Bruyveram veltīto teikumu.tad palasi attiecīgu literatūru. Der iepazīties ar Toru,piemēram,noteikti interesanti. Patiesībā nevis te jākuļ tukšus salmus būtu,bet jāaizlūdz par to,lai iestājas Miers.
Man liekas, ka būtiskāk ir tiešam apskatīt kurš kādu -ātu pārstāv, no kāda varas ņem enerģiju, nevis tagad risināt svētā grāla jautājumus..
Patiesībā, es nebiju domājusi, ka tagad Krievijai kā apvainotam tēvam būtu jāatdod Krima.. Nē. Es nekomentēšu šobrīd Ukrainas pagaidu premjerministru, jo man nav saprašanas ko viņš pārstāv, vai tas ir Dēla statuss, vai tomēr Māmiņa. Bet Timošenko jau nu nevadīs valsti, tur man kā nevēsturniecei pat loģika nav vajadzīga.. Ukraina ļoti labi zin kas ir Timošenko, un Dēls viņu tikai aiz bailēm izlaida, es domāju.. Samaļot Kijev- London, kā jau visiem..
Tur ir viens cilvēks kas ir spēcīgs, kas varētu nebūt no Mātes, un kuru grib tauta. Bet tas vēl būs jāizdabū cauri tiem, kas varu jau pakampa..
"tēvs var būt Pēteris vai jānis,tas nav tik būtiski. Piederībai svarīgi ir māmiņas līnija"
Oho, 100%-īgs matriarhāts, nu pilnīgi kā pēc grāmatas. Nu, ko tur vairs, good luck. Ja vien apmierina tas, ka tīrais matriarhāts gan ved nevis attīstībā, bet atpakaļ drošībā, saplūšanā, vienkāršībā, primitīvismā, dziļumā un atkarīgas domāšanas purvā.
Es domāju, varētu ierosināt Viesturam, ka te ar demenci neielaiž. Piemēram, ļoti daudzās vietās seniorus ielaiž bez maksas, bet var taču te ieviest nelielu dementiophobia, lai nav tikai judeophobia.
Soross izprovocēja, skaidrs, laikam kaut kas saistīts arī ar Starptautisko valūtas fondu, Pasaules banku un citiem.
Visos pasaules forumos, kur runā par psih- lietām, ielavās kāds judeophobe: nez, kas viņus tur iekonspirē? Laikam nav bijuši uz psihiatrijas praksi.
Labi, ākstos.
Tas ir pagalam dumji: vairāk sakāmā man pagaidām nav. Tātad dažas dāmas, kam parasti šeit ir visinteresantākās domas, nav izaugušas līdz antisemītismam...
Tiem kas nezin-jauniem un veciem - iepriekšminētajai publikai līniju velk nevis pa tēva,bet pa mātes zaru. Tā kā, tēvs var būt Pēteris vai jānis,tas nav tik būtiski. Piederībai svarīgi ir māmiņas līnija :-)
Timošenko dzimtais uzvārds Grigjan ir saīsinājums no Grigjānis, viņas tēva dzimta bija latvieši. Kurš nezina vēsturi dēļ jaunības, kurš dēļ vecuma demences vēl ir jautājums.
Ukraiņu patriota Jaceņuka mammīte, Bakai,pēc meitas uzvārda,nākot no senas jūdu dzimtas, kas pazīstama pasaulē ar slavenu Talmuda tulkotāju - Bakaju. Kļičko - otra Ukrainas patriota vecmāmiņu, meitas uzvārdā Etinzon, slēpis vectētiņš kara laikā. Tjagņiboks, arī patriots, no vectētiņa puses, Longin Cegeļskis. Timošenko - Grigjan-Kapitelman. Labi,ka ukraiņiem tādi krietni patrioti.
Marī: Es domāju, ka krieviem ir kaut kāda atšķirīga izpratne par teritoriju sadalījumu.. viņi patiešām domā, ka atrodas uz savas zemes. Un nesaprot nekādus citus dalījumus kā tikai tos, ka viņi ir pamatnācija, un citas tautiņas ir minoritāte. To izskaidrot es vēl nevaru, trūkst pieredzes:)
