Pēdējā laikā man ir sagribējies padomāt un parunāt par tipiskām „vidējā latviešu vīrieša” (VLV) motivācijām mainīt sievas vai partneres, cik nu tipiskas tādas motivācijas var būt. Tās balstās uz vairākiem plaši izplatītiem maldiem, lamatām un kļūdīšanos, dažus no kuriem mums jāapskata, pirms nonākam pie pašām motivācijām šķirties.
Ļoti izplatīti ir VLV maldi par to, ka viņš ir tas, kas iekaro. Kas nozīmē - laulība vai attiecības ir gandrīz vai tikai tādēļ, ka viņš tās ir gribējis. Kad šī gribēšana pāriet (un tā pāriet vai vismaz samazinās gandrīz vienmēr, dažu gadu laikā), tad drīkst pāriet arī laulība, nerunājot nemaz par attiecībām. Tad drosmīgais skaitās tas, kas dodas jaunajā gribēšanā tālāk, bet uz vietas sēdētāju un nez kā gaidītāju nereti uztver kā neizlēmīgo vai par raksturā vājo. Uz maldiem šajā sakarā esmu norādījis jau agrāk, un centies tos klīdināt, stāstot, ka vīrišķās puses ieguldījumu attiecībās saprotu kā „pieteikšanos konkursā”, „ielūgumu uz deju”, sevis piedāvāšanu attiecībām un tamlīdzīgi. Bet sieviete, manuprāt, ir tā, kas saka galavārdu - būt kaut kam tālāk vai nebūt. Un sievietes šīs savas tiesības aktīvi izmanto abos veidos – daži tiek atzīti un viņiem viltīgi tiek piešķirti uzvarētāju lauri (tu – mans iekarotājs!), bet daudzi pielūdzēji tiek arī atraidīti...
VLV neko nezin par dzemdi un tās mainīgo ievilkšanas spēku. Varbūt negrib zināt, jo ja uzzinātu, viņam būtu jākļūst daudz pazemīgākam un uz jautājumu – ko es daru šajā pasaulē? – būtu jāatbild: „kalpoju”. Vai – apkalpoju, nevis iekaroju. Uzklausu sievietes, rūpējos par tām, un kopā ar sievietēm priecājos par bērniem, kurus tās dzemdē un kurus tās nereti izjūt kā tikai savējos. Ja VLV zinātu par dzemdi, viņam būtu jāsakautrējas, draugu pulkā kārtējo reizi dižojoties ar saviem iekarojumiem, vai vismaz jāstāsta par tiem tādā sāpīgi viedā un pašironiskā intonācijā.
VLV nav ievērojis, ka viņa gribēšanas un iemīlēšanās korelē ar to, kam ir gatava viņa sievietes dzemde. Ja tā grib dabūt bērnu, tad arī VLV to grib. Pat tad, ja viņš pretojas šai gribēšanai vai kā citādi parāda savu neatkarību un savas tiesības, tā vienalga ir dejošana ne pēc savām notīm. Ja dzemde skumst par nedabūto bērnu, VLV arī skumst, vai jūtas vainīgs, dusmojas vai jūt kaut ko citu tādu, kas labi der par motīvu kādai „vīrišķīgai rīcībai”. Bet ja dzemde dusmojas, vai no aizvainojuma vēlas palikt viena, guļot gultā un raugoties sienā, tad VLV arī uz to kaut kā reaģē. Vai nu „glābjot” savu sievieti un viņas dusmīgi aizvainoto dzemdi un neizbēgami iesaistoties spēlē kā „sliktais”, vai viņas jūtas izjūtot kā izdzīšanu, atļauju iet vai pat lūgumu to darīt.
VLV arī ir pārliecināts, ka laulība ir priekš pieaugušajiem, laulātajiem – ja viņam par to jautātu. Bet vispār jau viņš par šo jautājumu nav aizdomājies un arī nesaredz plašāku kontekstu tajā. Bet skaidrs, ka tā noteikti nav pirmkārt bērniem – kā ligzda, kur izaugt (šādu izteicienu VLV nekad nav dzirdējis). Un šajā ziņā viņš ir aizdomīgi līdzīgās pozīcijās ar to seno māti, kas nezināja, ka viņas vīrietis ir arī tās bērna tēvs un kura bija pārliecināta, ka bērnu tai devis dievs, vai viņa pati to vienatnē radījusi. Tātad bērns viņai pieder, viņa par to vienpersonīgi ir atbildīga. Ja šis vīrietis aiziet pie citas, tad viņš tur neredz seno sieviešu prasmi padalīties savā starpā ar nedaudzajiem „normālajiem vīriešiem”. Visi eiropieši ir radušies no desmit ciltstēvu sēklas, ģenētiķi to ir pierādījuši. Arī mūsdienās „normālo”, „derīgo” vai „turpināties pelnījušo” nav ļoti daudz, tādēļ sievietes par tiem cīnās. Bet ja cīnās, tad palīdz tiem justies īpašiem, izredzētiem, kā arī ļoti narcistiskiem un bērnišķīgiem. Un dusmīgiem, pamestiem, aizvainotiem, ja sievai piedzimst bērns un viņa vairāk pievēršas tam.
Dažreiz VLV domā, ka ir noburts – viņš zina, ka tam nevajadzētu pamest savu ģimeni un savus bērnus bijušajai sievai, bet nespēj arī nepamest. Viņš nevar pateikt „nē” tai citai sievietei, kuras priekšā šajā gadījumā tam būtu jājūtas ne tikai vainīgam. Tam būtu jājūtas „nevīrišķīgam” un „nelietim”, kas ir pavedis, solījis kaut ko, vai vismaz izskatījies, ka sola, un kam varētu būt jāatbild par visu to, ko varētu sadarīt šī cita sieviete, gadījumā, ja VLV viņu tomēr neizvēlētos. Piemērām, pārgrieztu sev vēnas.
Un VLV arī nezina, ka, ja viņš pie kaut kā nopietni ķertos, viņš to izdarītu. Pat tad, ja šis kaut kas būtu attiecības ar savu sievieti. Attiecības vienmēr var uzlabot, ja pie tām strādā, taču VLV liekas, ka tām būtu jābūt labām pašam no sevis. Viņam liekas, ka labas attiecības ir no mīlestības, un ja tās nav, tad nekā nav. Viņš nezina, ka mīlestība ir kā kārtainā kūka, kur ir gan dzimumtieksme (Erots I), gan atkarība (es nevaru bez tevis!), gan liktenis un dzimtaskoku savienošana (Erots II ar savu loku un bultām). Un vēl viņš nezina, ka mīlestība ir arī pienākums pret Dievieti un bailes to neizpildīt. Tās ir drausmīgas, eksistenciālas bailes, ļoti līdzīgas nāves bailēm. Tās radās kaut kad sen, kad mazais puika skatījās mātes nelaimīgajā sejā un konstatēja, ka dažreiz viņš spēj izdarīt kaut ko tādu, kas māti dara laimīgu. Tā radās pienākuma un baiļu sasaiste, jo ja māte ir laimīga, tad puika dabū atļauju dzīvot...
VLV nezina, ka tas, ko viņš mīlestības kārtainajā kūkā var apzināti klātpielikt, ir tās garnējums – vienīgais, kuru viņš pats var izveidot, bet var arī neizveidot. Viņš nezin, ka šo garnējumu taisa no pacietības. Kāda diža aktrise man nesen teica apmērām tā – tēva mīlestība ir bezgalīga pacietība pret savu bērnu māti...
Tās Prieks izprast www.viestursr.ucoz.lv . Iepriekš minētie panti ir diezgan neparasts, un es patiešām patika lasījums jūsu emuāru, un norāda, ka jūs paustās. Man tiešām patīk parādīties atpakaļ pār tipisks pamata izlikt daudz ietvaros tēmu. Paldies par dalīšanu ... glabāt rakstveidā!
Jūs pabeigts dažas labas punktus www.viestursr.ucoz.lv . I did meklēšanas par tēmu un konstatējapersonu vairākums ir vienisprātis ar savu blogu . sveicieni
www.viestursr.ucoz.lv būsideāls blogu ikvienam, kas vēlas uzzināt par šo tēmu . Jūs zinātdaudz its praktiski grūti diskutēt ar Jums ( nav, ka es tiešām gribētu ) . Jūs absolūti iestatīt pilnīgi jaunu spin partēmu thats ir rakstīts par gadiem. Fantastisks lietas , vienkārši lieliska ! sveicieni !
"Lai turpinātu dzīvot pilnvērtīgi, sievietei ir jāsaprot, ka viņa nav vainojama pie partnera vardarbīgās uzvedības; viņai ir tiesības uz savām jūtām un domām; viņa ir patstāvīga; ka vispirms jāparūpējas par sevi pašu, lai varētu rūpēties par savu ģimeni un bērniem; nav jābūt ideālai, lai būtu tiesības uz mīlestību. Attiecību veidošanas pamatprincipi " .. cienījamo Viestur!
portals Gimenei.lv... izglītots psihologs saka... pati pati pati. Vai Jūs nejūtaties vientuļi, stāstot, cik patiesībā VLV ir vājš, jo paskatoties no patriarhāla modeļa viedokļa.. kā var izbalansēt starp nevarmācīgu noteicēju, saimnieku un stipro, vīrieti, kas piemērm " Melaholijā" zinātu kas jādara ar līgavu kāzu naktī:)
Man bija tāds gadījums, ģimenē ar diviem bērniem paņēmām mazu kaķenīti, nu kādas 4 nedēlas, nu ļoti mīlīgs dzīvnieciņš. Kad kaķenītei bija ap 11 mēnešiem, tai gribējās apaugļoties. Nu tas bija ārprāts, tā gārdza, savu kājstarpi spieda pie grīdas, rāpoja pa grīdu ar priekšķepām, spiežot pakaļkāju starpeni pie grīdas, brīžiem auroja. Nu zooaptiekā izdarījām operāciju, nomierinājās.Pēc 4 gadiem izkrita pa balkona logu. Tad es sapratu,mkas ir sievietes dzemde, cik noteicoša tā ir. Nav jākaunas par to, ka mēs esam visi dzīvnieki, tas nu tā ira.
Jāsaka, ka saprast var, ja lasa iepriekš rakstīto. Pieļauju, ka lasītāji tieši tādi arī ir. Jājautā, vai šāda dzemdes spēja ir tikai Latvijā( Baltijā) dzīvojošajām sievietēm: likt apmigloties skatam un visu mūžu VLV domāt, ka viņš izvēlas, apprec, piedalās bērnu radīšanā un visu mūžu tā arī neuzzin, ka "negrib varēt" , negrib tos bērnus un vispār grib kaut ko, nezin ko.Tādi nīkuļi tie VLV sanāk. Bet kā ar slāviem, skandināviem vai ģermāņiem utt.
Būtu ļoti interesanti uzzināt, kā tas sanāk, ka VLV, kas meklē Māti savā sievā, lielākoties " negrib varēt" , bet izliekas, ka grib, netīšām, neapzinoties rada 2 un 3 utt bērnus, un tad kaut kad ap 40-45 izrādās, ka tā lieliskā ligzdas turētāja, kas ļoti respektē VLV vājumus, vēlmes pēc mammas stilā ceptiem cepešiem, mātišķā gādībā saklātas gultas, tomēr atskārst, doties uzpildīt citu, jaunu dzemdi. Nu neticu, ka visas tās pamestās sievas ir nejēgas, bet Antiņi VLV ir attaisnojami, jo matriarhālā iekārta neļauj viņiem izpausties vecajā ģimenē.
Vispār jāpiebilst, ka psihoterapietes sievietes( nesaukšu vārdā) vīriešu neuzticības arstēšanai un kaut jel kāda emocionālā līdzsvara iegūšanai iesaka iegūt reālus taustāmus labumus- kādu briljanta gredzentiņu utt. gribi izklaidēties-- meklēt jaunu dzemdi, jāgrib samaksāt vecajai, tā sacīt:). Un tā kā visā pasaulē sievietes mazāk apmaksā par līdzvērtīgu darbu, vājajam LVL jāmaksā:)
