"Atkarība - vārti uz sevi un uz vēsturi"
Psihodrāma? Nav slikti, ja par šiem jautājumiem lasa, nav slikti, ja par tiem runā. Tomēr visvairāk informācijas ir vizuālajā tēlā. Un tā ir tāda, ko mēs varam turpināt attīstīt savās fantāzijās un iekšējos dialogos. Psihodrāma piedāvā iespējas, kā, izmantojot visvienkāršākos palīglīdzekļus – krēslus – izveidot izrādi par dzīvi un attiecībām, par ģimeni un par spēkiem, kas to visu tur kopā.
Krēsli? Kāpēc krēsli? Bet kāpēc gan ne – krēslam ir priekšpuse un mugura, gluži kā cilvēkam. Un krēsls spēj būt gana stabils, lai apturētu mirkli un vēstītu. Mums visiem piemīt spēja iedomāties sevi tā (krēsla) vietā. Krēsls kļūst par metaforu, kas spēj būt gan tieša, konkrēta un individuāla, gan saglabāt anonimitāti un vispārīgumu – tādējādi atļaujot mums dejot ar saviem jautājumiem.
Deja? Tā ir vēl viena metafora cilvēku un ģimenes attiecību musturiem. Deja visprecīzāk spēj vizualizēt šos musturus un to veidošanos. Mūžīgā, mainīgā deja. Deja dzimstot, deja satiekoties un deja attālinoties, deja mīlestībā un deja sāpēs.
Izrāde? Šis vārds ir vidū starp visaptverošo „notikums” un šauro „konsultācija” – svarīga ir telpa starp plašo un šauro, kur katram ir brīvība atrast savu vietu. ”.
Cilvēkiem patīk jautāt, reflektēt, dalīties, komentēt, iesaistīties… Tādēļ neviena izrāde neatkārtojas, tās visas ir dažādas. „Dejas ar krēsliem” nereti apmeklē pāri – tas palīdz labāk formulēt notiekošo viņu starpā, dod iespēju lietot „vienu valodu
"Starp mātes un tēva varām"
Svešvārdi… Grieķiski archē nozīmē „vara”, bet latīniski mater un pater attiecīgi
„māte” un „tēvs”. Tātad – „starp mātes un tēva varu”.
Mūsdienās? Pieņemts uzskatīt, ka matriarhāts ir „pirmatnējās kopienas attīstības stadija”. Taču, palūkojoties rūpīgāk, varam ievērot, ka kā psihiska realitāte tā atnākusi attīstībai līdzi arī pie modernā cilvēka. Tā, atkarīga jeb disfunkcionāla ģimene pēc savas struktūras ļoti atgādina matriarhālu ģimeni ar Lielo Māti centrā. Tādēļ arī no atkarības izprašanas viedokļa ir interesanti izsekot attiecībām starp mātes un tēva varām.
Mitoloģija parāda kolīzijas starp Mātes un Tēva lomām, kā arī konstatē to īpašo tiekšanos pēc varas. Gan grieķu mītu varoņu, gan Bībeles patriarhu gaitas rāda sarežģītas cīņas starp mātišķo un tēvišķo.
… par latviešiem un Latviju. Kādas varas ēnā dzīvojam mēs, šajā zemē, kas 13. gadsimtā tika saukta par Svētās Māras zemi? Cik kristianizēta un līdz ar to – patriarhāla ir mūsu kultūra? Kā mēs šajā ziņā izskatāmies uz pārējās Eiropas fona? Kādas idejas piedāvā latviešu kultūrvaroņi?
Bet kā ar sievietēm un vīriešiem? Kādas ir Mātes - Sievietes un Tēva – Vīrieša lomu savstarpējās attiecības un kāda nozīme tajās ir Varai? Kāda ir praktiskā dzimumlīdztiesības nozīme un kā mēs varētu būt ieinteresēti tajā?
Vai šīs arī būs dejas? Jā - tādēļ, ka tēmas tiks izspēlētas, izmantojot dažādus priekšmetus, tajā skaitā krēslus. Bet savā ziņā tās būs arī solis tālāk – izrādes dalībniekiem tiks piedāvāts uz dejojošajiem krēsliem apsēsties.
Psihodramatiska izrāde. Gētes institūts, Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas)
Šī ir jauna izrāde, kuru esmu izstrādājis, pētot Aspazijas dramaturģiju un tās saiknes ar dzejnieces dzimtaskoku un biogrāfiju. Tas ir palīdzējis man definēt tos ar sievišķību saistītos jautājumus, kuri vēl nepietiekami ir diskutēti mūsu kultūrtelpā un kuri būtiski ietekmē sieviešu un vīriešu attiecības, to lomas sabiedrībā un ģimenē.
Galvenie akcenti šajā izrādē:
1. Galveno sievišķo lomu loks un tā saikne ar vīrišķajām lomām;
2. Emancipācijas definīcija;
3. Mātes – Meitas lomas mitoloģija;
4. Svētā seksualitāte un prostitūcija;
5. Pirmās nakts tiesības kā atliekas no matriarhāta un grupu laulības;
6. Aspazijas dzimtaskoks un svarīgākie akcenti tajā;
7. Aspazijas agrīnā dramaturģija, tās saikne ar dzejnieces dzimtaskoku;
8. Sieviešu emancipācijas kvalitāte un tās ietekme uz ģimeni un bērnu tiesībām tajā.
