Nobeigums. Ir pamats domāt, ka šādu pasaku izvēli varēja noteikt arī paša Raiņa intīmā pieredze, jo tobrīd viņš ar Aspaziju, abi 40 gadu vecumā, ieradās svešas, kaut arī siltās zemes mazpilsētiņā, kurā valdīja spēcīgas reliģiskas tradīcijas. Viņā vairāku gadu garumā vietējās kopienas dzīvē neiesaistījās, tās valodu laikam neapguva, pārtika no tālajā dzimtenā publicēto savu darbu autor honorāriem. Kā arī dzīvoja bezbērnu laulībā. Tātad "nespēja" "pamodināt" dusošo Princesi un caur to nodot Lielajai Mātei sēklu savu bērnu radīšanai. Un nespēja uzkāpt "svešzemju stikla kalnā"- uzsākt attiecības ar citu (vietējo) sievieti ar mērķi radīt savu bērnu. Protams, ka Jāņa dzīves organizēšanai varēja būt kādi "aizdambējumi" no viņa agrīnā attīstības perioda, kas netiešā- simboliskā veidā var būt atrodami Zelta Zirgā.
Tādējādi autora personības iezīmes varētu deformēt pasakas pamatsižetu, ievietot vai izslēgt pasakas personāžus, utt.. Savos stāstos Jūs it kā uz šo saikni norādāt, bet samērā nekonkrēti un manuprāt kļūdoties ar dažiem adresējumiem.
Interesanta ir Raiņa pasakas sākotnējā "nobīde"- Antiņš zirgus saņem no Baltā Tēva, ne augšāmcēlušā mirušā tēva, kā tas ir vairumā Glāžu kalna publicētajās pasakās. Rainis savā pasakā ievieš arī Melno Māti un citus tēlus. Interesanti, ka Rainis abus Antiņa brāļus lemj bojāejai;- Vidējo no klints nogrūž (uzkāpj uz rokas) Melnā māte un viņš krītot nositas un nogalina arī vecāko brāli. Iespējams, ka šajā epizodē Rainis izspēlē savu vecāko brāļu miršanu???
"BIERNS - Aši, aši, Lipst! ņem, es kritīšu! Vai, vai! (Nokrīt zemē; ļaudis sauc urā un smejas.) LIPSTS - Ha, ha, ha! Pārplīsti tu pats uz līdzenas vietas no skaudības! Tu pret mani tikai mēsls! Ha, ha, ha! (Piepeši Lipsta priekšā parādās M e l n ā m ā t e un ar kāju uzmin viņam uz rokas. Lipsts stipri iekliedzas no bailēm un nokrit. Ļaudis apkārt uztraukti murmina un vicina rokām; reizē atskan otrs kliedziens no Bierna un no ļaužu vidus: vai, vai!) PIRMAIS - (Piesteidzas tuvāk pie ļaudīm ap Lipstu, runā atkal uz citiem, kas vairāk skatuves priekšpusē.) Abi divi pagalam! Uzkrita taisni brālim virsū! Brāli nosita un pats pagalam."
Turpinājums. Mūsu strīds varētu būt par jautājumu;- ar kādu cirvi un no kāda koka meistars ir iztēsis savu zelta Zirgu? Tādējādi mūsu strīdā ir ietverams jautājumā vai Raiņa ģimenes traģēdijas ir atstājušas kādas rodamas pēdas Zelta Zirgā? (T.i. vai "Jāņa rašanās" laikā;- bioloģiski augļa ieņemšana, tā augšana, dzimšana un agrīnais bērnības periods - līdz 2/3 gadu, - bezvalodas periods un talākais līdz 5/7 gadu periods- individualizācijas periods, tajā rodamās novirzes no ideālā attīstības modeļa ir rodamas Raiņa "rokrakstā" Zelta Zirgā. Ja ir, tad kādas tās ir? Vai šīs novirzes ir saistāmas ar Jāņa ģimenes vēsturi)
No tiešas atbildes uz šādu jautājumu Jūs savos stāstos arī par Raini esat bijis izairīgs. Kaut netieši pats šādu jautājumu esat stādījis.
Par Zelta Zirgu nu man ir zināms, ka Rainis to rakstīja pēc "Tēvzemes" pasūtījuma kā bērnu lugu 1909. gada Ziemassvētkiem. Šie nosacījumi ietver sevī darba formātu, adresātu, kā arī nosacījumu, ka tai jābūt "komerciāli veiksmīgai". Bez tam Rainis ilgāku laiku dzīvoja izolēti no "Tēvzemes" un droši vien slikti orientējās tābrīžā "auditorijas" vajadzībās un interesēs. Bez tam, Rainis un Aspazija savu dzīvi uzturēja no savu Tevzemē publicēto darbu autoratlīdzības. Tātad šā pasākuma likmes bija ļoti augstas. Ir zināms, ka Rainis bija samierinājies ar savu "zaudējumu"- nespēju uzrakstīt šo lugu un nesa uz pastu vēstuli ar atteikšanos pildīt šo pasūtījumu. Bet tad kaut kas notika (vai Rainis "ieraudzīja" kraukļus?) un viņš ķērās pie darba.
Bērnu lugas, laikam visas, ir saistītas ar pasakām. Tātad izvēloties pasakas pamatu, kā drošākā izvēle krita uz komercāli vienkāršāko un drošāko veidu, t.i. Burvību pasaku grupu. Bet no šīm pasakām Raiņa veiktā izvēle krita par labu divu līdzīgu pasaku apvienošanai vienā. Kā saprotu, tad abas pasakas stāsta par vienu dzīves situāciju, bet no dažadu vērotāju skatu punktiem. Neesmu to pārbaudījis, bet šķiet, ka neviens pasaku teicējs šādu divu pasaku apvienošanas variantu līdz tam nebija veicis. Protams vēl bija jāatrod veids, kā abas pasakas savienot un šeit Rainim palīgā devās Kraukļi.
Analizējot šo situāciju, varētu runāt arī par Raiņa personības iezīmēm (pasakas izvēle un to neiespējamā apvienošana) un daļēji arī par tā sastību ar senāko raksturu viedojošajiem apstākļiem.
Šādā saistībā ir stādams jautājums vai Rainis pats vai kāds viņa paziņa tajā laikā bijs "atsities pret Glāžu kalnu" (skat. http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/06/06016.htm) un vai bija tajā pat laikā bija "nespēja pamodināt Dusošo princesi" (skat Sniegbaltīte un septiņi rūķīšī vai Ēŗkšķrozīte http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/04/04043.htm u.c.)? Tā sakot, ar ko šīs pasakas Rainim šķita nozīmīgas? Nobeigums sekos.
Labdien! Tas interesanti, ka mūsu "mahačā" parādās cirvji! Varbūt tiešām mūsu diskusiju ir labāk pārnest uz "cirvi". Cirvji laika gaitā ir ievērojami izmainījušies un tiem mūsdienās ir daudzi dažādi veidi. Vēl ir jautājums, vai nazis un cirvis ir viena instrumenta dažādas variācijas vai divi dažādi instrumenti. Un atbilstoši to mūsdienu elektrizētie analogi. Cirvja izmantošana atstāj pēdas apstrādājamajā materiālā. Bet par sākotnējo materiāla sagataves apstrādi tiešas pēdas praktiski nepaliek. Un tiešām pāc šīm pēdām ir iespējams spriest par meistaru, kas to ir lietojis. Bet tāpatās šis apstrādātais materiāls stāsta par pastāvošo situāciju lietas apstrādes brīdī un pētot to zem mikroskopa ir iespējams atpazīt arī pašu cirvi. Savukārt cirvis kā tāds ir cilvēku radīta lieta, kas tajā pat laikā stāsta arī par viņu radījušo sabiedrību. Bet pats materiāls var pastāstīt par tā veidošanās apstākļos pastāvējušo situāciju pasaulē. Tātad pēc materiālā atrastajām pēdām ir iespējams atpazīt gan meistaru, gan cirvi, kā arī sabiedrību kur tas ir noticis un arī mežu un laiku kur koks ir audzis. Kā arī pēdas ko atstājuši šīs lietas piegādātāji un lietotāji.
(Tā kā ar cirvi apdarinātos materiālos vairākas ar meistara raksturu saistītas iezīmes var būt grūti novērtējamas, es iesaku šo piemēra analīzi pārnest uz glezniecību.) UN apstrādātajā virsmā varētu būt atrodams kādam konkrētam meistaram piederošs rokraksts. Bet šis meistaram piederošais unikālais rokraksts vēl būtu jāatdala no citām ietekmēm, piemēram, komerciālas intereses, meistara dvēseles stāvokļa (nomāktība, mānija), ekonomiskās situācijas un iespējams vēl citiem. Un šajā meistara rokrakstā var izpausties gan bērnības, gan ģimenes situācija, gan citi faktori. Analizējot šo meistara rokrakstu, ir liels risks tajā kā spogulī saskatīt sevi. Un tādējādi, ne pa velti daži mākslinieki ir atzinuši, ka viņi reizēm tik kaut ko ir uzsmērējuši, vai ar krāsām samērējuši kādu dzīvnieku un to nolikuši uz audekla, lai pēc tam izstādē paklausītos ko kritiķi stāsta par šā mākslinieka slēptajām personības daļām. Ar teicienu "mazapzinātie uzslāņojumi" es galvenokārt domāju tieši šādas meistara rokraksta iezīmes. Turpinājums sekos
Labdien! Nu nesanāk man būt iejūtīgākam. Palasīju arī Jūsu lekcijas. Biju arī uz Jūsu ieteikto konferenci, tās pirmo daļu. Sapratu, ka mēs runājam nedaudz par atšķirīgiem pasakas aspektiem. Sanāk, ka es runāju par pasakas pamatsižetu, praktiski neskarot Raini. Bet Jūs par mazapzinātajiem (sekundārajiem) uzslāņojumiem Raiņa stāstītai pasakai. Es kļūdījos iepriekšējā vēstulē secinot par Raiņa izgudroto Stikla kalnu. Faktiski Rainis ir apvienojis divas līdzīgas cilvēka psiholoģisko attīstību aprakstošas pasakas un pievienojis vēl dažus tēlus. Rainis ir apvienojis pasakas "Glāžu kalns" un "Dusošā Princese". Iespējams, ka parasti stāstnieki tā nav rīkojušies. Interesanti viņš sižeta pretrunu, ir atrisinājis ar kraukļu palīdzību. (Pasakā Glāžu kalns Princese ir pie sajēgas un gaida savu jājēju un nesagaidīšanas gadījumā varētu no kalna nokāpt pati, bet Dusošā princese no miega ir jāatmodina, tādējādi pati no kalna nevar nokāpt, tātad viņā pēc noliktā laika kaut kā jādabūn projām).
Raugoties uz Jūsu skaidrojuma par Saulcerīti, tad šķiet, ka Jūs kļūdieties vērtējot Saulcerīti kā kāda veida Māti. Dažas Glāžu kalna pasakas es pārlasīju. Dusošo Princesi vēl neesmu pārlasījis. Arī Zelta Zirgu un Raiņa dienasgrāmatas un biogrāfiju neesmu poārlasījis. Tā ka par "Jūsu tēmu" neesmu nopietni spriest spējīgs. Domāju, ka kaut ko no Jūsu minētā Zelta Zirgā ir iespējams atrast, bet tādā gadījumā ir vairāk jāpiestrādā un jāatdala dažādās Raiņa stāstītās pasakas pamat un apakšstruktūras. Bet Jūsu lekcijā tomēr biju vīlies, jo par Raini un Nāvi Zelta Zirgā Jūs runājāt tikai cita starpā... Bet Jūs klausoties atminējos, ka agrāk tehnikā klaņa kustībai izdalīja aušējo un apakšējo nāves punktu, tagad to sauc par maiņas punktu. Tātad, kādreiz ar nāvi saprata to, ka kaut kas kādreiz ir kustējies, bet tad pēkšņi vairs nekustās.
Ar cieņu J.D. 2009 13. 10.
Ja Jūs palasīsiet Zelta Zirgu, tad jau pats noskaņojums jums parādīs, ka pasaka, ko Rainis izmantojis, neko nesaka par viņa neapzinātajiem iemesliem, kāpēc viņš to izmantojis. Tādēļ tie nav nekādi mazapzināti uzslāņojumi, bet gan izmanošanas mērķis. Tas, kā Jūs izmantojat cirvi kaut saka par Jums, nevis par cirvi. Lai nonāktnu pie maniem secinājumiem, ir jāzina Raiņa un Aspazijas biogrāfijas, darbi, sarakste. Es nevaru zināt visus savus argumentus, tikai galvenos, kuri man saka - ir tā.
Labdien! Būtu interesanti uzzināt, ko tieši Jūs domājas par Antiņa jāšanu stikla kalnā pie dusošās Saulcerītes. Kāda tad ir Zelta zirgā izspēlētā ģimenes struktūra? No lekcijā minētā es sapratu, ka caur šādu epizodi, pēc Jūsu teiktā, Rainis netieši ilustrē savas ģimenes vēsturi un faktiski caur Antiņu meklē savu Lielo Māti Saulcerītē. Un abi gudrie brāļi pārstāv Raiņa mirušos brāļus. Bet Zelta zirgā Rainis viņus nekādi nenomušī, bet atstāj dzīvus. Domāju, ka Zelta zirga pamatsižets ir ņemts no pasakām, bet jaunpienesums ir jāšana stikla kalnā pie dusošas princeses. Jaunievedums arī ir 7 kraukļi, kas gaida, kad varēs princesi savākt. Manā sapratnē Rainis apraksta sievietes seksualitātes pamodināšanu, no "nāves miega", kurā to ir ievadījusi "aprūpējošā māte", ko pasakās nereti sauc arī par Pamāti. (Pasakas Sarkangalvīte un 7 Rūķīši variācija). Šādā skatījumā tikšanās ar Lielo Māti būtu iespējama tikai pakārtoti simboliski, kā tas notiek mīlestībā ieņemta bērna gadījumā. Svarīgākais, ka Saulcerīte nešaubīgi ir jaunava un viņai nav un nevar būt Raiņa Mātes seksuālā pieredze un pieredze ar bērnu zaudēšanu. Domāju, ka nav pamata domāt, ka Rainis būtu pieļāvis šādu stāsta kļūdu. Bet kādas ir Jūsu domas par Zelta Zirgā sniegto tēlu sistēmu? Jānis Druvietis 2009.6.10.
Pateicos par interesi. Vairāk par manām domām Zelta zirga sakarā ir manā mājaslapā www.viestursrudzitis.lv Saulcerīte nav Lielā Māte, bet gan zaudējuma, bēdu un Nāves sastindzināta māte, kura nespēj saviem dzīvajiem bērniem dot to, ko viņiem būtu vajadzējis saņemt. Ceturtdien Majoros, Raiņa vasarnīcā 10.30. sākas zinātniska konference, kur man ir pusstundas uzstāšanās tieši par Nāvi un Zelta zirgu. Tur es vairāk runāšu par ģimenes sistēmu, ko skārusi nāve. Ja Jums ir interese par to, atnāciet! Zelta zirgs noteikti nav tas, ko Jūs saucat par sievietes seksualitātes modināšanu. Atmosfēra tur ir absolūti aseksuāla, auksta, tur ir daudz sāpju un izdzīvotgribas. Es Jums novēlētu būt jūtīgākam un empātiskākam, mēģinot saprast darbus (un savas emocijas to sakarā) par kuriem runājat. Citādi iznāk auksti, pavirši un labākajā gadījumā vienpusīgi. Cerībā tikt saprasts - Viesturs Rudzītis 2009.6.10.
Valmieras teātrī pašlaik tiek iestudēts Zelta zirgs. Īsti neatceros režisoru, vai tas nebija Viesturs Meikšāns, jauns, talantīgs. Antiņš - laikam arī kāds no jaunās paaudzes. Bet Saulcerīte - Dace Eversa! Pusmūža granddāma! Vai tik režisors nebūs lasījis Rudzīti?
Beidzot izlasīju, pēc gada, kā skatos, paldies! Šie raksti, lai tos pilnvērtīgi saprastu, ir jāizdrukā un diezgan daudz jāpārlasa. Skatos, ka neviens tos nav sev lejuplādējis, komentāru arī tikpat kā nav. Bet daudz visādu atklājumu, tik tiešām. Šeit - par matriarhālisma un politeisma pozitīvajiem aspektiem... Bet citādi es tāpat joprojām pinos visos tajos kokos un sarežģītajās attiecībās, kad nonāku līdz beigām, sākums jau aizmirsies. Bet svarīgi tas ir ļoti, un personiski, varbūt arī tāpēc te komentāru trūkst, ka tas ir tik personiski... Nu mazliet. Manam vecākajam, vienīgajam brālēnam, ar kuru man tikpat kā nebija nozīmīgu attiecību, kara beigās uz Rietumiem aizbēga tēvs, māte uz atlikušo mūžu palika viena, un neilgi pēc kara nomira brālītis ar difteriju. Viņš pats kļuva par alkoholiķi un nomira latviešu vīriešu vidējā vecumā - 66 g. Jaunāko māsīcu ģimenē viņas bija trīs. Tētis bija amatnieks ar zelta rokām un krietns metējs, māte savukārt pēdējā no piecām māsām, piedzima 8 gadus pēc vienīgā brālīša nāves. Pēdējā cerība saviem vecākiem. Nu, un šiem vecākiem tad bija trīs meitas. Vidējā jau no mazotnes bija slima. Nomira 10 gadu vecumā. Tieši viņas vecākajai māsai dzīve izveidojās sarežģīta, viņa visu laiku pārdzīvoja mātes prombūtni - sākumā taču viņa bija vienīgā princese, tad piedzima māsa, kurai visai drīz pievērsās mātes uzmanība, un uz visiem laikiem.... nu, pietiks.
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji. [ Reģistrācija | Ieeja ]
