Pirmais – atcerējos par savu vēlmi kaut ko pateikt par tēmu „Sieviete, dzemde un vīrietis”. Otrais – Dailes teātris grib iestudēt Frīdu Kālo, man jāpadomā, vai arī es tur vēlos kaut ko teikt. Un tagad man piedāvā Zentu Mauriņu! Sāk izskatīties, ka visas šīs tēmas kaut kādā manis vēl nenoformulētā veidā ir saistītas. Tajā vada galā kļūst saklausāmas nepacietības pazīmes un es atmostos, teikdams – jā. Protams – jā, jā, jā. Izlasīšu, apzvanīšu, domāšu, atbraukšu un parunāšu.
Now Andrew THERE you have an excellent idea I will put Kraftwerk on my list of intvweiers to die for. I have used Kraftwerk as a backdrop for my book writing late at night a glass of red wine and dimmed lighting is essential, although not necessary for everyone! Also, absolutely spot on re what you leave out jazzers have also commented on such things and I record music myself. Dynamics are an important skill in music which can be left out in business.Good wishes with the MBA I'm planning to visit Henley to visit one of your professors who has also written on music, business and jazz. Let me know if you are available to meet up there for a cuppa tea (not very rock'n'roll I know) I'm also planning an interview with John Leckie at some point.
Kaut Zenta Mauriņa ir sen kā mirusi (vai varbūt drīzāk ne pietiekoši sen), man nav laba sajūta, kad tv tiek apspriests (tomēr gribas teikt - spekulēts, jo nav jau zināms kā īsti bija) viņas ķermenis, tā funkcijas vai ne- funkcijas.
Par nevēlēšanos dzemdēt var piekrist VR, ka tā varēja būt pašas ZM apzināta izvēle. Kaut vai tāpēc, ka jau ar savu pašas ķermeni notika nepārtraukta cīņa -kur ņemt drosmi laist pasaulē bērnu, nemaz nerunājot par iespēju, ka viņš varētu piedzimt slims un/vai nomirt (izcelsmes ģimenē diabēts)?
Tomēr mēs nezinām vairāk kā zinām - piemēram, viņa varēja būt vienkārši neauglīga - ir taču milzum daudz tādu sieviešu, kurām bez fiziskas patoloģijas neiestājas grūtniecība. Vai varbūt jaunībā uztaisīja abortu, un tad kļuva neauglīga? Varbūt tieši otrādi -visu mūžu izmisīgi centās ieņemt bērnu?
Varbūt ZM bija piesātināta seksuālā dzīve? Varbūt viņa cita iemesla dēļ negulēja vienā gultā ar Konstantīnu, jo viņš, piemēram, krāca vai ari viņam bija cits dienas režīms, jo naktīs ņēmās ar saviem citas pasaules balsu ierakstiem vai tml.
Mēs jau nezinām arī par Zentas Mauriņas citām droši vien rūpīgi slēptām un tāpēc mums nezināmām diagnozēm vai tikai ķermeniskām īpatnībām, arī par citiem veidiem, kā viņi varēja gūt savstarpējo seksuālo apmierinājumu.
Es nespēju noticēt, ka ir iespējams bez seksa noturēt vīrieti, pat ja viņam ir bail no sievietēm, un pat, ja sieviete ir nezin cik fascinējoša personība.
Raksts šķiet visai nežēlīgs. Apgalvojums- ja sieviete izvēlas nedzemdēt, tad ar viņu kaut kas diži nav kārtībā vispār LOL. Pie tam skats uz invaliditāti tik ļoti mainījies kopš 20.-30.-tajiem gan parastu ļautiņu, gan vēl jo vairāk mediķu vidū, ka atļaušos apgalvot - ja Mauriņa ar jautājumu par bērna iznēsāšanu un dzemdēšanu vērsās pie tolaiku daktera, tad atbilde - dari to droši un viss būs brīnišķīgi - ir izslēdzama kā neiespējama. Nekļūst skaidrs, kuri Mauriņas darbi tiek pielīdzināti Kronina un Muntes darbiem, jo Mauriņas darbi dalās divās kontrastējošās grupās - daiļliteratūra, kura ir visai pliekana un monogrāfijas par literatūru, esejas, kuras ir spožas. Šis kontrasts rada asociāciju ar kādu mūsudienu latviešu rakstnieci, kuras rakstītais ar/par citiem autoriem ir spožs, bet bez aizsega radītais daudz vājāks. Vajadzīgs citas personas ideju sožums kā alibi, lai atļautos uzdzirkstīt pati? Lasot Mauriņas monogrāfijas, ir skaidrs, ka vismaz monogrāfijas radīšanas laikā, viņa ir pilnībāi pārņemta ar pētāmo literātu un tā idejām un tur nekāda tīksme pašai par sevi un savu pašveidošanos nav manāma. Drīzāk šī ideju un tēlu pasaule ir paslēptuve no ikdienas, kurā pievīlis pašas ķermenis. Tas, ko Mauriņa pati sev un citiem iestāsta, ir tas, ka gars ir stiprāks par miesu. Labi iestāsta. Man patīk :)
Esmu dzirdējis stāstu no tiem, kas viņu pazinuši, ka, ciemojoties pie draugiem, viņa vilkusi gar mēbelēm ar pirkstu, pārbaudot, vai dzīvokļa saimniece ir noslaucījusi visus putekļus, tādējādi radot nepatiku pret sevi.
Man palika sajūta, ka viņa ienīst visu. Nepatika acumirklī, atmodas laikā studēju un jutos vainīga, ka nespēju sajūsmināties līdzi pasniedzējiem, jo visi šķita esam tā pārņemti ar Mauriņas īpašo karmu. Jāsecina, ka latviešu valodniecēm un literatūrpētniecēm tādas sievietes patīk, varbūt arī vēl daudzām citām Latvijas sievietēm, nezinu. Kāpēc? Nesasniegts "ideāļs"? Tādu sieviešu meitām arī neklājas sevišķi viegli.
Ilgi viņa man palika mīkla, jo bija viena no ļoti retajām literātēm, ko nevarēju pieņemt. Pamazām aptvēru, kas un kā, bet ilgu gadu gaitā, kad pati ko vairāk aptvēru par šim ģimenes sistēmām. bet vienā ziņā labi, ka mums tāda Zenta Mauriņa ir. "Loti interesanti fakti atkal uzrakti. Paldies.
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji. [ Reģistrācija | Ieeja ]