Cauri šim slaktiņam Odisejs un Menelājs steidzās meklēt Helenas un Dēifoba istabas, gribēdami beidzot iegūt to, kā dēļ tik ilgi cīnījušies. Dēifobs mēģināja bēgt, taču viņu panāca. Menelājs ietrieca zobenu viņam vēderā, - iekšas izvēlās uz āru un Dēifobs pakrita, uz visiem laikiem aizmirsis kaujas ratus un karus. Heleni viņi atrada tās istabās. Viņa sekoja savam vecajam vīram drebēdama, taču sirdī juta atvieglojumu, jo bija pienācis gals viņas nelaimēm un apkaunojumam.