Taču šis „jauno seju” vajadzības princips nenozīmē, ka, tam realizējoties, būs kaut kas stipri labāks. Garantēta vilšanās ir tiem, kas domā, ka pēc vēlēšanām viss uzlabosies par 180º. Mēs varam tikai cerēt, ka būs CITĀDĀK – vispirms. Un pēc brīža – par 5º labāk! Lai gan nav izslēgts arī, ka sliktāk…

No otras puses – lielas ziepes ir ar valsts budžetu, tikpat lielas arī ar valsts autoritāti, bet ne tikai budžeta problēmu dēļ. Tādējādi var notikt, ka pašvaldības varētu vai nu gribēt, vai būt spiestas pārņemt varu. Piemēram, ja valsts nespēj iedot naudu, ko maksāt skolotājiem un Preiļu pašvaldība ir spiesta pati sarunāt ar saviem bērnu ganiem, kā varētu sadarboties, lai mācības skolās tomēr nebūtu jāpārtrauc. Tai brīdī, kad Preiļu rajons to ir izdarījis, tas zināmā mērā var pasūtīt to Rīgu uz vienu vietu un celt savu pašvērtību gan savās, gan valsts varas acīs, kas būtu ļoti vēlami, protams.

Pēc tam var sanākt vairāki savu padarīto darbu dēļ autoritāti ieguvuši veči no Preiļiem, Ludzas, Rēzeknes un vēl citām vietām un nolemt: mēs deleģējam, piemērām, Pašvaldību savienībai jaunas, Pagaidu valdības un Satversmes grozījumu izstrādāšanas pilnvaras.