Jāsaprot, kāda izcelsme ir šādām atziņām – aicinājuma pārkvalificēties ļaudīm ar labu izglītību par slikti atalgotiem darbiniekiem. Neesmu dzirdējis, ka nodarbinātības dienestā patiesi būtu parādījušās šādas konkrētas vakances!

Manuprāt ir bezatbildīgi cilvēkiem ar augstāko izglītību piedāvāt profesionālu karjeru, kurā viņam iegūtā  izglītība ir absolūti nevajadzīga. Būtībā tas nozīmē mest zemē naudu, ko cilvēks pats un valsts izdevusi par izglītošanu, bet ja tā, tad kādam ir jāuzņemas atbildība par šo resursu izšķērdēšanu!!! Protams, var pieņemt, ka cilvēks dara zemākas kvalifikācijas darbiņus pārejas un krīzes laikā. Pats esmu krīzē remontējis, būvējis, racis zemi, stādījis kartupeļus – tas nevienam par sliktu nenāk, bet tas ir kā pašterapijas veids, nevis kā valsts attīstības interešu realizācija.

Kāda mums šobrīd iz izglītības politika? Tās nav jau gadiem ilgi. Padomju laikos bija valsts sadale, kas nozīmēja, ka valsts uzņēmās atbildību, ka sagatavotajiem speciālistiem pēc mācību beigšanas būs darbs. Nu vairs tā nav.

Ko valsts gatavojas attīstīt - kādus konkrētus virzienus un nozares, kurā būs vajadzīgi speciālisti. Tam vajadzīga kompleksa analīze, kuras nav. Visi pēkšņi studē psiholoģiju! Jurisprudenci!  Ekonomiku! Katra augstskola izveido modes tendencēm atbilstošu fakultāti, likvidējot budžeta vietas un kāšot naudu. Lai arī būtībā ir labi, ka cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība par lēmumiem (piemēram, par profesijas izvēli), tomēr tajos ir jābūt informācijas par valsts nodomiem klātbūtnei. Kā citādi panākt, lai jaunieši atvēzētos lieliem mērķiem un augstiem sapņiem?