| Iedomājos, ka vajadzēja pateikt vēl vienu teikumu, ko nepateicu. Ka Aspazijas vīzija par sieviešu emancipāciju, iespējams, tomēr bija matriarhāla – vērsta uz to, lai sieviete – Māte dabūtu sev klāt vīrišķo daļu un atkal kļūtu arī par Tēvu. Tātad kopumā – par Lielo Māti. Bet ne tas tik svarīgi, viņai ir citi nopelni, arī kā šīs, mūsu izrāžu sarunas sācējai. Mēs tomēr varam iet citu ceļu – no Mētes/Meitas caur Raganu uz Princesi uz zirņa, sasniedzot Sievieti, varbūt nekad agrāk nesataustītā veidā.
Pirms izrādes es saņēmu dažus signālus par to, ka nav bijis pietiekami informācijas, lai par to uzzinātu un apmeklētu. Tā kā esmu par to runājis tikai savā mājas lapā, jāsecina, ka gan jau ne visi potenciālie gribētāji to apmeklējuši. Es negribu sadārdzināt šīs izrādes, piesaistot reklāmas sfēras pakalpojumus, tādēļ lūgums. Tie, kam izrāde šķita svarīga, lūdzu aizsūtiet ziņu par to Jums pazīstamiem cilvēkiem, kam tā varētu būt vajadzīga!
Laikam jau šāds aicinājums ir darbojies arī bez mana pamudinājuma, jo šodien mājaslapu ir apmeklējis rekordliels cilvēku skaits, trīsreizreiz vairāk kā parasti ceturtdienās. Par ko esmu priecīgs – kas gan var būt patīkamāks par apziņu, ka esi cilvēkiem devis ko tādu, kas viņus ietekmējis un rosinājis meklēt kaut ko vēl klāt pie tā, kas jau piedzīvots!
Un otrs aicinājums, noderīgs tiem, kas vēl meklē. Padalieties (šeit, komentāros) ar savām refleksijām, asociācijām un iespaidiem par izrādi! Varbūt tas saīsinās ceļu kādam, kas meklē tieši to, kas šajā izrādē ir atrodams. Varbūt tas līdzēs man uztaustīt vēl kādu noskaidrojamu dzīslu par ko domāt, lasīt, just un sapņot.
|
