Aivars Lembergs piedāvā apvienot spēkus ar Andri Šķēli.
Mums vēl ir ļoti daudz cilvēku, kas izjūt valsti kā daļu no viņiem pašiem. Tādu, kam gribas, ka par viņiem ir jārūpējas. Tādu, kas atradināti izveidot savu personisko telpu, par kuru iespējams atbildēt pašam. Kas savulaik sadzīti kolhozos un kam ieskaidrots, ka, kamēr priekšsēdētājs nav pieņēmis lēmumu, ko šodien darīt, tikmēr jāsēž uz soliņa pie kantora un padevīgi jāgaida
Lembergs ar Šķēli jau nav nekas cits kā jaunākas, modernākas un izturīgākas Viļņa Breša un izčibējušās partijas „Saimnieks” reinkarnācijas, kas piedāvā šiem atkarīgajiem cilvēkiem: «Mēs par tevi rūpēsimies!» Tas nekas, ka visi zina – viņi piekrāps, taču cilvēki ļoti grib noticēt, nevis atbildēt paši.
Skatos uz Lembergu un nespēju nedomāt – kādiem gan jābūt cilvēkiem, lai šo ākstu klausītu un viņam ticētu?! Viņam taču sejā rakstīts – Blēdis! Ja viņš būtu kolhoza priekšsēdētājs Baltkrievijā, es varētu saprast – jā, tāda ir TĀS (ne mūsu!!!) tautas attīstības pakāpe, viņiem vēl vajag šitādu Saimnieku. Bet ja Latvijā viņš spējis atrast ļaudis, kas gatavi atzīt viņu par savu kundziņu, tad tas kaut ko liecina par šiem atzinējiem, par to man vislielākās pārdomas. Lembergs taču nerada pievienoto vērtību, bet vienkārši noslauc savu procentu no sashēmotas naudas plūsmas, kas, šādi „apsaimniekota”, nevar nesamazināties. Taču cilvēki viņam grib ticēt, jo tiem bailes uzņemties atbildību pašiem! Protams, viņš ticīgajiem sev kaut ko arī atmet.
Ko teikt par Šķēli? Viņš ir cita veida aktieris, smalkākam atkarīgajam specializējies. Izveidojis populistisku masku komplektu – te viņš ir izlēmīgs, te – ļoti dusmīgs, te – lišķīgs, nīgrs vai norūpējies. Redzams, ka viņam ir pa spēkam kļūt gan par Latvijas Žirinovski, gan Jeļcinu uz bruņumašīnas. Bet tas jau nav Šķēle pats, tāds viņš ir darbā ar atkarīgo elektorātu, kuru neprot negribēt izmantot. Ja palūkosimies uz viņu privātā situācijā –simpātisks cilvēks, acis gudras, pat ar humora dzirksti.
Šķēle kopā ar Lembergu varētu radīt komplektu, kas atgriež mūs feodālismā, jo abi ir orientēti uz vienu, ļoti masveidīgu un atkarīgu elektorātu. Tomēr tas diezin vai notiks, jo Šķēles vēlētājs negrib ieraudzīt, ka viņam ir tik daudz kā līdzīga ar to, kas balso par Lembergu. Bet ja nu tiešām viņi apvienosies, tad jaunākajam harizmātiskajam apsaimniekotājam Šleseram var visai plāni klāties. Katrā ziņā nākamā gada vēlēšanas būs ļoti, ļoti interesantas, jo rezultāts visai daudz pateiks – kāda un cik atkarīga ir tauta.
|
