Nebiju domājis piepūlēties, lai noformulētu, kas manī notika pēc Treisija
Letsa "Osedžas zemes” noskatīšanās Nacionālajā teātrī. Galu galā – biju jau
papūlējies pirms... Tomēr – tas neizdevās, nevarēju neuzrakstīt, gribējās
saprast, ko es no tā visa saprotu. Nu un tad te tas arī ir, verbālā formā.
Kā vienmēr, būšu priecīgs, ja saņemšu kādas atgriezeniskās saites komentāru
veidā. Un kā vienmēr, izdzīvošu, ja tādu nebūs.
|
