Ir noslēdzies neticami garš „Pie Tēva” pārtapšanas periods – tagad tas ir saskatāms, sataustāms un nopērkams arī krieviski. Neticami tādēļ, ka man bija licies, ka izdevums citā valodā – tā ir tik vien kā pārtulkošana un nodrukāšana pa jaunam.
Izrādījās, ka izdevums krieviski ietver sevī visu to, ko jebkurš kultūras sakaru process - daudzslāņainu vienas kultūras saskarsmi ar otru. Nepieciešamu paskaidrot, iepazīstināt un satuvināt. Meklēt saskarsmes punktus citās kultūrās, runāt, runāt, runāt. Un valoda. Tā ir tik gudra, ka pieprasa izdarīt iepriekš nekad neiedomājamo.
Izrādījās, ka ienākšana citā kultūrā atklāja kļūdas. Neviens, kas bija lasījis „Pie tēva” latviski, nepasignalizēja man par tām. Bet tās bija, sevišķi sengrieķu mitoloģijas ģenealoģiskajās shēmās. Tur nācās šo to arī klātpielikt, tā ka tagad šo shēmu krieviskais variants ir attīstītāks, kā latviskais. Skatiet šīs mājaslapas krievu pusē, vai izmantojiet krievu izdevumam klātpievienoto disku.
Pie tekstiem uz papīra un tekstiem virtuālajā telpā ļoti nopietni pastrādājuši ne tikai tulkotāja Tatjana Staricina, bet arī mans datordraugs un guru Normunds Tiltiņš. Ar Normundu mēs kopā esam izķēruši tik daudz neprecizitāšu, neviens par tām neuzzinās sīkākajās detaļās. Tas priecē, bet arī dēlišķi skumdina, jo Mamma tak nekad nevarēs novērtēt un saprast, kādi mēs labiņie.
Kļūdas bija arī latviešu izdevuma tekstā, ne ļoti būtiskas, bet bija. Nākamajā izdevumā tās tiks labotas. Bet viss šis atklāj jēgu, kāda tā ir kultūras sakariem – pilnīgoties. Formulēt sevi attiecībā pret kaut kādu kontekstu. Un rezultāts – tiltiņš starp divām kultūrām un divām valodām.
Es nezinu, kas būs. Varbūt krievu populācija Latvijā ignorēs šo grāmatu un varbūt Krievijā tā nebūs nekas vairāk kā kaut kādas tur tautiņas pašapliecināšanās centiens. Lai vai nu kā – grāmata krieviski ir iznākusi! Tā ir nopērkama gan šajā mājaslapā (sk. Grāmatu veikalu), gan „Jāņa Rozes grāmatnīcās”. Gan jau būs arī „Valterā un Rapā”. „Latvijas grāmata” ir pasūtījusi dažus eksemplārus – tātad varbūt arī Latvijas reģionos tā būs pieejama.
Grāmata ir iztulkota arī angliski, cerams, ka atradīsies izdevējs. Varētu jau aiziet uz Ārlietu ministriju, pateikt, ka esmu Viesturs Rudzītis un lai viņi protas. Bet kaut kā negribas, šķiet, ka kultūrai būtu jāizplatās tāpat, dabiskas difūzijas ceļā. Naivi, es zinu. Laikam jau biznesmenis vai politiķis no manis neiznāks.
Bet varbūt tomēr. Dāviniet „Pie tēva” saviem krievu draugiem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā! Sūtiet biznesa partneriem, tā rekomendēs jūs nebūt ne viendimensionāli un primitīvi. Tā pastāstīs, ka mums ir kaut kas sarežģīti kopējs, un iedvesmos šo te kopējo atrast un tālāknest.
|
