Šķēlem nepieder patents kā korupcijas izgudrotājam. Un viņš viens nespētu ieviest to, kam tauta pretotos. Arī šodien Rīgā, jaunās varas apstākļos, uzņēmēji spriež un meklē, kurš jaunajās ievēlētajās partijās ir „pelēkais kardināls”. Tiek dibinātas koruptīvās saites, lai iegūtu speciālus spēles noteikumus sev, savam biznesam.

Domāju, ka katrā no mums ir savs Šķēle. Pārmetot tikai viņam, mēs redzam Šķēli, bet neredzam sevi. Mēs neredzam, ka korupcija diemžēl ir mūsu kultūras sastāvdaļa. Vai atceramies Tautas partijas pirmsākumus? Viņi toreiz bija reālpolitiķi, kas necīnījās ar toreizējo realitāti, ka katrs lielāks vai mazāks politiķis bija atklājis, ka no viņa lēmumu niansēm atkarīgs, kurš pelnīs miljonus. Politiķi jutās kā atalgojumu nesaņēmuši biznesa dalībnieki un visiem spēkiem centās šo „netaisnību” novērst. Tautas partija atšķirībā no vienas otras „nepraktisku ideālistu kompānijas” to izmantoja un Šķēle tobrīd bija ļoti populārs. Manuprāt, viņš arī objektīvi bija ļoti sekmīgs premjers, spējīgs nepārtraukti mācīties. Es neesmu tik ļoti paliecināts, ka Šķēle atgriezīsies, lai atjaunotu un pastiprinātu korupciju, šodien mēs visi esam mazliet gudrāki.

Šķēle ir precedents tam, kā mēs esam maldījušies, kā aktieris un protagonists, kurš mūsu vietā izspēlē uz skatuves demokrātijas un tirgus ekonomikas ētikas īso kursu. Viņam piemīt spožs tautsaimniecisks talants un sistēmiskā domāšana. Vislabākais būtu viņu tiesāt, tad viņam vai nu jāsēž cietumā, vai jātiek nomazgātam tīram no jebkurām aizdomām. Un tā būtu arī tiesa katram no mums. Bet – vai tieslietu sistēma ir profesionāli gatava šāda līmeņa darbam?

Ja Šķēle atgriežas, būtībā politiskā spēle kļūst atklātāka un uzvarētāju lauri TP ne tuvu nav garantēti. Visdrīzāk, to gūšanas iespējas ir ļoti nelielas, tādēļ es patiesi apbrīnotu partijas dibinātāja vīrišķību, ja viņš izšķirtos par šādu iespēju - tikt piesistam krustā. Pēc visiem par un pret, tomēr sliecos uz to, ka Šķēles atgriešanās politikā drīzāk būtu vērtējama kā pozitīvs fakts.