Par to, cik kas mums svarīgs, bieži uzzinām vien tad, kad šo kaut ko zaudējam. Zaudējuma jūtu izteiktība, reizēm pašiem par pārsteigumu, rāda, cik tuvs vai svarīgs mums ir bijis zaudētais. Tādēļ mājas lapā atstāju šo trešdienu tukšu, lai cilvēki, kas izveidojuši sev pieradumu ieklikšķināties tajā tieši „uz Martu”, gūtu iespēju sevī kaut ko patestēt.
Šodien ir arī gada pēdējā diena, rīt vairs nebūs tā gada, kurš patlaban mums vēl pieder un kurā mēs vēl esam. Zaudējam tātad arī to...
Kas nāks tā vietā? Vai tas, ko citi „no ārpuses” mūsu tukšumā sametīs kā dāvanas un kā pašiem nevajadzīgus atkritumus? Vai arī tajā veidosies kaut kas jauns „no iekšpuses” – kā mūsu spontanitātes un dzemdētgribas auglis? Mūsu Bērns, kas kā brīnumu brīnums pārsteigs mūs pašus?
Laimīgu Jums visiem Jauno gadu!
|
