Par pērlīšu virkni, ne diegā savērtu, bet kabatā izbirušu – es sev nosaucu Jura Poškus filmu „Kolka cool”, kuru beidzot noskatījos. (Bet ne tikai tās dēļ šim blogam tāds nosaukums.) Tās pērlītes kabatā murdzās, sajūk un pārkārtojas, bet nekādā īstā rindā nenostājas. Gribas teikt, ka filmā nav īstas dramaturģijas, kā diega, kas visu savieno. Bet tiklīdz tas pateikts, tā gribas ņemt vārdus atpakaļ – ir jau gan. Bet tāda savāda, neverbāla, ļoti kurzemnieciska – personāži tur, atšķirībā no Holivudas filmām, neatklājas arī vārdos. Vispār – ja kas šajā filmā ir kas bezjēdzīgs, tad tie ir vārdi. Tas mulsina, pērlītes vandās pa kabatu, dzindzina, bet mieru neliek jau vairākas dienas.
