Komentāros brīžam notiek kas tāds, kas rada asociācijas ar (terapeitiskās, apmācību u.c.), grupu dinamiku. Nedomāju, ka man tā būtu „jāsaliek pa plauktiņiem” jo tas taču nav nekas nepareizs. Tieši otrādi – personiskākas reakcijas ievelk tēmā un diskusijā ap to dziļāk. Arī tad, ja šīs reakcijas nav no „patīkamā” gala (dusmas, aizvainojums) runātais paliek prātā. Salikšana pa plauktiņiem nav iespējama arī tādēļ, ka mēs neskatāmies viens otram acīs, dažiem no mums ir vairākas identitātes un katrs no mums ir iesaistījies komentēšanā savu, pārējiem nezināmu mērķu vadīts. Tie var būt atšķirīgi, tātad – šeit nav nekāda grupas kontrakta, nekādu grupas noteikumu, tikai tradīcija, kas izveidojusies četros gados.
