Psihodrāmas pamatlicējs Jakobs Levi Moreno radīja, bet ne ļoti labi aprakstīja svarīgu fenomenu – viņš to nosauca par „tele”. Es savā domās periodiski atgriežos pie tā un katru reizi atrodu tur jaunu jēgu. Interesanti ir kaut vai tas, ka psihoanalīze, kas ir visvecākais, viskonservatīvākais , tomēr vienlaicīgi arī visnoslēpumainākais un visvairāk citētais psihoterapijas virziens, kaut kā vairāk interesējas par to, kas šodienas attiecībās ienāk no pagātnes. Doma, ka klients satiek nevis psihoterapeitu, bet gan savu pagātnes piedzīvojumos bāzēto fantāziju (transferenci), kas projicējas virsū šīm psihoterapeitam, patiesībā ir arī diezgan baisa. Tā saka, ka cilvēks cilvēku nemaz nesatiek. Arī psihoterapeits klientu, jo viņam, redz, ir sava fantāzija (kontrtransference), kuru viņš ir aicināts analizēt tikpat cītīgi, cik pats palīdz analizēt klienta transferenci.
