Diezgan interesanti, ka iepriekšējā bloga komentāros uzmanības fokuss no Poruka, viņa ģimenes, pasaules izjūtas un literatūras, ir ieslīdējis psihiatrijā. Diagnostikā, ārstēšanā, saiknē ar psihoterapijas iespējām un ētiski – humānistiskajos aspektos. Ilgi svārstījos, vai par to vajag parunāt vairāk, līdz nolēmu, ka vajag gan. Nolēmu to sastrukturēt pa punktiem.
