Ilgi domāju par Ziedoni. Nu ne jau vienā laidā, bet ik pa brīdim. Mēdz teikt – par aizgājušiem tikai labu, bet kā tad to var zināt, kas ir vai nav labs? Tikai pārspringt var, nemitīgi uztraucoties, vai ir labi, vai nav slikti. Tāpēc labi, ka nav nekas publiski jāsaka, tad gan nezinātu, kā atrast pareizos vārdus.
