Tvitterviesulis ap manu interviju NRA nu jau noplacis, bet pagājušās nedēļas sākumā vēl šis tas vārījās. Divreiz vairāk kā parasti apmeklētāju bija pirmdienas bloga ierakstam, kas absolūtos skaitļos (kādi 230 pirmdienas klikšķi) tomēr nav nekas tāds, kas kaut iztālēm varētu liecināt par nacionāla mēroga interesi. Tādēļ joprojām nevaru atbildēt, cik šis skandāls ir objektīvi reāls un cik subjektīvi sensitīvs tikai dažām specifiskām personām, kurus tvitteris atzinis par viedokļu līderiem, un kuru emocijas tūliņ pat translējas milzu apjomā un liek domāt, ka tās ir visa šī cilvēku apjoma emocijas. (Fū – pašam brīnums par tik sarežģītu izteikšanos)