Una atkal kaut ko dabūjusi no Ilzes un kā jau parasts, tas ir kārtīgi nostrādāts darbs. Bija diezgan savādi atgriezties pie drošības sajūtas – tēmas, kam atkal pievēršos tagad, pārstrādājot „Bendes meitiņu un viņas tēvu”, bet kas man iekšēji dažreiz šķiet kā tāds „noiets etaps”, rutīna, ko nu vairs tur…